Dzērveņu ogas satur dažādas fizioloģiski aktīvas vielas, tāpēc tām ir arī ārstnieciska nozīme (ja paaugstināta temperatūra, saaukstēšanās, drudzis, angīna, hipovitaminoze u. c.). Bezsāls diētās ar dzērvenēm aizstāj vārāmo sāli.

Dzērveņu ogas uzglabā sausas, pārlietas ar ūdeni vai dažādiem šķīdumiem, kā arī sasaldētas. Viens no vecākajiem paņēmieniem ir sausas ogas sabērt tukšā bišu stropā. Bišu stropu izklāj ar sausu balto purva sūnu (neizžāvētu), tajā ieber labi ienākušās, sausas, tīri izlasītas dzērveņu ogas, pārklāj ar sūnu, pārsedz ar drānu, stopu aiztaisa; ogas nesasalušas uzglabājas visu ziemu.

Labākais paņēmiens ir uzglabāt ogas aizvalcētās stikla burkās. Labi ienākušās ogas, kas nav dabūjušas salnu, nosausē, izlasa bojātās, sažuvušās un negatavās, saber pilnu stikla burku, uzliek metāla vāciņu, aizvalcē, glabā telpā, kur tās nesasalst. Plastmasas vāciņi neder.

Iecienīts paņēmiens ir glabāt ogas, pārlietas ar novārītu, atdzesētu vai aukstu, tīru avota ūdeni. Taču šādi ilgi glabātas ogas “izmirkst” un zaudē ūdenī šķīstošās vielas. Piemēram, C vitamīna daudzums ogās pēc 5 mēnešiem ir samazinājies uz pusi, pēc 7 mēnešiem tajās vairs ir tikai 1/3 šā vitamīna. Tāpat samazinās skābju daudzums.

Lai mazinātu šķīstošo vielu izskalošanos, ogas var pārliet ar 1% cukura (1 ēd. k. uz litru) vai vārāmās sāls šķīdumu. Var arī lietot cukura un sāls maisījumu (ar kopējo koncentrāciju 1%).

Bioloģiski aktīvās vielas labi saglabājas saldētās ogās, tikai uzglabāšanas laikā jābūt nemainīgai temperatūrai.