Magnolijas (Magnolia) dabā ir izplatītas mērenajā un subtropu joslā. Var būt kokveida (augstums 5 līdz 6 metri) vai krūmveida (augstums 2 līdz 2,5 m) forma, ar ziemzaļām vai vasarzaļām, pamīšus sakārtotām lapām. Ziedi lieli, smaržīgi, ar vienkāršu, košu apziedni. Zied pirms lapu plaukšanas. Vidēji dūmgāzizturīga. Par to, kad un kur jāsēj magnolijas sēkliņas un kā augs jākopj, pastāstīja Salaspils botāniskā dārza dendroloģe Dzintra Knape L.

– Tā kā sēkliņām vēl nav attīstīts dīglis, tās vispirms ir jāstratificē. Metodes, kā veikt stratifikāciju, ir dažādas. Siltā stratifikācija nozīmē, ka sēkliņas tiek ieliktas mitrā sūnā. Salaspils botāniskajā dārzā, stratificējot nelielu daudzumu sēkliņu, iesienam tās kaprona zeķē un liekam mitrā sfagnu sūnā, kas spēj ilgi saglabāt mitrumu. Magnolijas sēkliņas var iejaukt arī mitrā grantī. Galvenais, lai tās atrastos normālā mitrumā, nevis liekā ūdenī.

Aukstā stratifikācija notiek, ja sēkliņas liek ledusskapī nulles līdz plus piecu grādu temperatūrā. Jāievēro, ka tās nedrīkst sasaldēt, jo, sasaldējot sēklu, vairs nenoritēs stratifikācijas process. Izmantojot šo metodi, arī jāseko, lai sēklas visu laiku būtu mitras.

Stratificēt var četrus piecus mēnešus. Pavasarī pēc stratifikācijas magnolijas sēklas, kurām parasti apkārt ir sarkanīgs, lipīgs apvalciņš, kas jānotīra, sēj podiņā, kur tās jāizvairās iekaltēt. Ja sēklas ir svaigas, tās dīgs. Taču reizēm stratificējot gadās pieļaut kļūdas. Tādēļ sēklas var ieiet miera periodā un dīgt nākamajā gadā.

Uzsākot stratifikāciju, sēklām jābūt svaigām, tās nedrīkst būt iekaltētas, vecas.

Salaspils botāniskajā dārzā magnolijas parasti sējam podiņā vai kastītē. Lapu trūdu vai vieglā komposta zemē, nevis, piemēram, mālainā augsnē. Virsū uzber mazliet upes smilti vai granti, lai nesāktu augt sūnas u. c.

Izdīgušās sēklas pārstāda dārzā, kur tās audzē tālāk. Augsne jālaista un jātur mitra, tādēļ noteikti nepieciešama mulčas kārta.

Magnolijai mūsu klimatā pavasarī apsalst ziedpumpuri. Izturīga ir agrā jeb kobus (Magnolia kobus) un gurķu magnolija jeb gurķukoks (M. acuminata). Šie augi ir piemēroti stādīšanai Kurzemē. Austrumu daļā arī tās iznīks.

Magnolijām nav nepieciešama nekāda speciāla kopšana. Lietderīgi būtu nodrošināt aizvēju, vietu, kur to neskars salnas. Pareizāk stādīt daļējā noēnojumā. Ziemā, kamēr augs vēl mazs, tas ir jāpiesedz. Salaspils botāniskajā dārzā to pilnīgi apklājam ar brūno ietinamo papīru. Kad magnolija ir lielāka, to vairs nevar apsegt – kokveida forma sasniedz sešu metru augstumu.

Magnoliju stāda soliteros jeb atsevišķi no citām augu grupām, lai pilnā krāšņumā izceltos tās eksotiskie ziedi.