Asplēnija (Asplenium) – ir sīkpaparde.

– Tautā to dēvē par ligzdu papardi, jo tai ir ļoti interesanta forma – pirmajā mirklī tā neatgādina papardi, lapas tai ir robustas, veido tādu kā rozeti uz augšu un vidus it kā tukšs. Lapu krāsa – gaiši zaļa.

Šis augs ir diezgan kaprīzs to nekad nedrīkst ne iekaltēt, ne pārliet. Asplēnijai raksturīga pazīme – ja ar to nepareizi apietas, tai lapu malas kļūst brūnas, kalst nevis tikai lapu gali kā citām puķēm, kad tās nelej, bet kalst gandrīz no pašas lapu apakšas. Tad augs vairs neizskatās dekoratīvs un, protams, nobrūnējušās lapu malas vairs zaļas nepaliek. Dažreiz cilvēki brūnās malas nogriež, taču tas nebūtu pats labākais, ko varētu darīt.

– Griezuma vieta kaltīs tālāk un pēc kāda laika atkal būs jāapgriež. Var teikt, ka no estētiskā viedokļa brūnās maliņas apgriešana ir attaisnojama, taču augam gan šāda rīcība nav vēlama, – pastāstīja speciāliste.

Skābu augsni, siltu vietu

Kā jau papardei, asplēnijai vajag ļoti skābu augsni – pH – 4,5 – 5. Augsnei jābūt irdenai un trūdvielām bagātai, ar sfagnu, priežu mizām, nesadalījušos kūdru un lapu zemi.

Asplēnijai nepatiks, ja to audzēs tiešā saulē, tad tai sāks balot lapas. Taču tā neaugs arī ēnā. To var turēt pie loga, bet aiz baltiem aizkariem.

Visas papardes grib, lai telpā nebūtu ļoti sauss gaiss, tas attiecas arī uz asplēniju. Tāpēc auga lapas vajag pamitrināt ar ūdeni, izmantojot pulverizatoru.

Šis augs ir ļoti siltumprasīgs, lai tas labi justos, telpā jābūt vismaz plus 20 oC. – Tāpēc arī parasti asplēnijas mājās tur diezgan reti, bet gan audzē slēgtos stikla būros, starp orhidejām, citām papardēm un ripsāļiem, vietās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums un ļoti silts. Tad papardes jūtas kā savā dzimtenē. Mājās, turot papardi uz galda, ir diezgan grūti nodrošināt tai labus apstākļus.

Asplēnijas ir jāmēslo, šim nolūkam lietojot speciāli papardēm paredzētu mēslojumu. Ziemā var kādu vienu mēnesi augu nemēslot, lai tas atpūšas.

Jāpārstāda tad, kad pods ir kļuvis par mazu, kad saknes nāk pa augšu vai apakšu ārā. Papardei sakņu sistēma gan nav tik liela. Pārstādīt varētu reizi divos trīs gados, ne biežāk.

Kaitēklis – bruņutis

Ļoti raksturīgs kaitēklis šim augam ir bruņutis. Parasti tās parādās nepareizas kopšanas rezultātā. Bruņutis atrodas uz lapu apakšpusēm gar lielo resno dzīslu un izskatās kā sīki mazi un brūni plankumiņi. Nezinātājam grūti atšķirt bruņutis no papardes sporām.

Lai tiktu vaļā no šiem kaitēkļiem, augs jāapmazgā ar 40% spirta šķīdumu. Nepietiks, ka šķīdumu tikai miglos, ja jālieto otiņa un mehāniski augs jānomazgā. Pēc tam augu var ar dušu noskalot.

Zane Purne,
nacionālā botāniskā dārza speciāliste