Dārzeņkopim

Šinī mēnesī sēj un stāda visus kultūraugus, kas jutīgi pret aukstumu: pupiņas, tomātus, gurķus un citus.

Jūnijā stāda arī vidēji vēlīnos kāpostus. Lai paildzinātu dārzeņu izmantošanas laiku, atkārtoti sēj cukurzirņus, redīsus un salātu cigoriņus.

Jūnija vidū dārzeņkopji sāk novākt ziedkāpostus un agrīnos galviņkāpostus. Turpina vākt rabarberus, skābenes, salātus.

Galvenā uzmanība jāpievērš dārzeņu košanai. Sējumus un stādījumus kaplē un rušina, lai iznīcinātu nezāles, tikko tās parādās. Lai augsnē netrūktu mitruma, augi pietiekami jālaista — jādod 30—40 litru ūdens uz kvadrātmetru no rīta vai agrā pēcpusdienā, lai līdz naktij augi paspētu apžūt. Pēc laistīšanas augsni irdina vai mulčē ar kūdru.

Jūnijā visiem sējumiem un stādījumiem dod papildmēslojumu. Burkāniem, galda bietēm, vēlīnajiem kāpostiem un mārrutkiem dod 20—25 g uz kvadrātmetru amonija sulfāta vai 10—15 g karbamīda. Ērti lietojams ir pilnmēslojuma maisījums, ko ieteicams lietot izšķīdinātā veidā. Papildmēslošanu ar to atkārto ik pēc 7—10 dienām. Augiem, kurus audzē no dēstiem, mēneša sākumā ieteicams dot slāpekļa mēslojumu: 10 litros ūdens izšķīdina 50 g amonija sulfāta vai 25—30 g urīnvielas.

Jāapkaro kaitēkļi un slimības. Vēlams izmantot dabiskos, nevis ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Audzējot gurķus un tomātus plēves seguma siltumnīcās, galvenokārt jārūpējas par augu laistīšanu, papildmēslošanu, siltumnīcu vēdināšanu, augu veidošanu.

Dārzkopim

Ja pavairo aveņu stādījumus no jaunajiem dzinumiem, tos izstāda jūnija sākumā, kad tie sasnieguši 15—20 cm garumu. Piesaknes ar dārza grieznēm sadala tā, lai pie katra sakņu gabaliņa būtu sakņu dzinums. Tā kā lapainie stādi šinī laikā vēl ir ļoti vārgi, ar vāji izveidotu sakņu sistēmu, tie pirmajās dienās vairākkārt jārasina, bet saulainā laikā jāēno, apspraužot ar lapainiem zariem.

Kauliņkokiem ogu veidošanās laikā jāizgriež pelēkās puves bojātie un nokaltušie zari un griezuma brūces jādezinficē ar 5% vara sulfāta šķīdumu.

Irdina augsni augļu koku apdobēs un zem ogu krūmiem. Veģetācijas laikā tas jādara ne mazāk kā 6 reizes. Augsne jātur tīra no nezālēm. Ja nepieciešams, jālaista.

Zemeņu kaitēkļu apkarošanā, ziedēšanas laikā var lietot dabiskos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, ķiploku nostādinājumu.

Pirms ziedēšanas aveņu stādījumus, aizsargājot tos no aveņu ziedu smecernieka un aveņu vaboles, var apsmidzināt ar 20% metafosa 0,2% emulsiju vai 0,1—0,15% hlorofosu.

Sagatavojiet 10—15 cm platas ķeramās jostas, kuras jūlija sākumā būs jāapliek ap augļu koku stumbriem. Tās gatavo no viļņota kartona, biezāka ietinamā papīra, salmu vai siena grīstēm, maisu auduma vai cita materiāla. Lieto pret ābeļu ziedu smecernieku, ābolu tinēju un citiem dārza kaitēkļiem.