Kurgānas dārzkopis Aleksandrs Soboļevs, pielietojot paša izstrādātu agrotehniku, iegūst pa kilogramam ogu no katra aveņu krūma. Tūkstošiem dārzkopju no visas Krievijas malām interesējas par viņa metodi. Aleksandrs Georgijevičs raksta: “Sevišķu noslēpumu man nav” un labprāt dalās savā pieredzē.

Sevišķu noslēpumu man nav, izņemot vienu: ne par gramu neatkāpjos no agrotehnikas, kuru izstrādāju ceturdaļgadsimta ilgā periodā.

Stādu avenes ne tuvāk kā metra attālumā vienu no otras, starp rindām ievēroju 2 metru lielu attālumu. Aveņu dobi iežogoju ar 20—30 centimetrus augstu šīfera sieniņu. Tās iekšmalas apberu ar zemi vai trūdvielām, un paši aveņu augi atrodas it kā padziļinājumā. Tas ir ļoti ērti laistīšanai: ūdens neaiztek projām, bet tiek izlietots pilnīgi.

Sākot no agra pavasara, augsni pilnīgi nosedzu ar svaigiem kūtsmēsliem 15—20 centimetrus biezā slānī. Ne nezāles, ne lieki dzinumi cauri tam neizaug, bet mēsli kalpo gan kā mulča, gan kā labs piebarojums. Ļoti svarīgi ir, ka tie palīdz augsnē saglabāt mitrumu: avenes ir ļoti prasīgas mitruma ziņā un prasa bagātīgu laistīšanu. Pat neliela augsnes izžūšana krasi pazemina ražu. Vasarā kūtsmēslu kārtu vairākas reizes papildina.

Augsni nepārroku un neirdinu, lai nebojātu augu saknes. Tas arī nav vajadzīgs, jo mulčēšana un bagātīgā laistīšana padara augsni vieglu un irdenu.

Gatavojoties ziemai, pieliecu atsevišķi ne tikai katru augu, bet arī katru dzinumu. Tad varu būt drošs, ka sniega segas smagums tos nenolauzīs. Līdz pašai zemei pieliektos dzinumus piespiežu ar kaut ko smagu (piemēram, dēli) vai, vēl labāk, piespraužu ar koka vai metāla āķiem. Nekad nepiespiežu tos ar akmeņiem vai zemi. Ziemā raugos, lai sniega sega aveņu augšanas vietā būtu ne plānāka par 50 centimetriem.

Noteicošais faktors ražības celšanā — divkārtējā apgriešana. Lūk, kā es to daru.

Avenes jauno dzinumu pirmajā gadā audzēju līdz 100—120 centimetru garumam (maksimālais 150 cm) un nogriežu vai nokniebju galotni. Nav svarīgi, kurā mēnesī to daru (gan ne vēlāk par jūniju), galvenais — dzinumu garums.

Dažas dienas pēc apgriešanas augšējo lapu pazarēs parādās pumpuri un vienas galotnes vietā līdz augustam — septembrim pamatdzinumu jau ir 4—5 vai pat vairāk — sānu dzinumu 30—40 vai pat 80—100 centimetru garumā. Tas jau vairs nav nekāds zars, bet krāšņa, kupla “buķete”. Tā beidzas pirmā apgriešana. Tādā veidā augus ieziemoju kā jau iepriekš stāstīju.

Otru, izšķirošo apgriešanu izdaru nākamajā gadā pēc tam, kad augi pēc pārziemošanas pilnīgi izplaukuši. Tagad par 10—15 centimetriem saīsinu itin visus pēc pirmās apgriešanas izveidojušos dzinumus. Šīs apgriešanas rezultātā izveidojas 15—30 “otrā etapa” dzinumi. Kad tie izaug, avenes augs izskatās kā piramidāls vītols. No pat galotnes līdz zemei tas ir kā bērtin piebērts pumpuriem, aizmetņiem, ziediem un ogām — gan gatavām, gan vēl zaļām. Tas ir brīnišķīgs skats.

Manas avenes ražo jūlijā, augustā, septembrī — līdz pat salam. Tās ir ieguvušas it kā remontantauga īpašības — ražo nepārtraukti.

Agrāk, formējot krūmu, atstāju uz tā 10—12 zaru. Bet pēc savas jaunas agrotehnikas to skaitu samazinājām līdz 4, toties ražība daudzkārtīgi pieauga. Pat četri dzinumi šķiet ir par daudz, jo tie aizēno viens otru. Domāju, ka labākais variants ir 1—2 dzinumi cerā, tad augs saņems maksimāli daudz gaismas un gaisa.

Kad pavasarī sāk dīgt jauni dzinumi, atstāju tikai tik daudz, cik nepieciešams to nomaiņai, kuri ražos šajā sezonā, un papildu vēl 2—3 pašus spēcīgākos gadījumā, ja ziemā kāds zars aiziet bojā.

Krūmi izaug tik spēcīgi un kupli un raža ir tik liela, ka, lai noturētos vertikāli, nepieciešams atbalsts. Rindu malās viena vai pusotra metra augstumā no kārtīm iekārtoju margas. Pavasarī pie tām pieliecu dzinumus (pusi — vienā, pusi otrā virzienā un piesienu tos. Tādā veidā visi ražojošie aveņu augi sadalās it kā divās rindās, bet centrā aug jaunie dzinumi. Augusta vidū šie jaunie augi jau draud apēnot ražojošos, tāpēc tos līdz vasaras beigām sasienu kopā.

A. SOBOĻEVS,
dārzkopis amatieris Kurgānā