Kādu dienu Hanoveras hercogs, kuram bija radušās finansiālas grūtības, deva rīkojumu negriezt kaulus ārā no gaļas un nedot tos suņiem, bet vārīt cilvēkiem. Rīkojumam bija negaidītas sekas: hercogam pienāca lūgums… no suņiem. Nevainojamā latīņu valodā Hanoveras suņi lūdza viņa augstību neatņemt viņiem viņu algas labāko daļu, draudēdami, ka pretējā gadījumā visi suņi aiziešot no dienesta, Tad, viņi rakstīja “sargsuņi atstās namus zagļiem izlaupīšanai.. klēpja sunīši atdos savas saimnieces neciešamu mīlnieku patvaļai.. Jūsu augstības virtuvē vairs nebūs kam uzvelt vainu par jēra lāpstiņu iztrūkumu.” Izrādījās, ka suņu advokāts ir hercoga bibliotekārs – filozofs Leibnics (1646. – 1717.). Rīkojums tika atcelts.