Lomonosova kamzolim bija izplīsuši elkoņi. Kāds pazīstams švīts, sastapis viņu, dzēlīgi apvaicājās:
– Cienījamais, vai no turienes raugās ārā zināšanas?
– Nebūt ne, kundziņ, – nevilcinādamies atbildēja Lomonosovs, – muļķība skatās tur iekšā.