Strutene parasti aug cilvēka mājokļu tuvumā. Ikvienā dārzā, ēnainā parkā, pat kapsētās vai pie atkritumu bedrēm atrodami struteņu krūmi. Tās var viegli atrast: strutene zied gandrīz visu vasaru, augs ir krietni prāvs – daži eksemplāri pat garāki par metru.

Stublāja galotnē un lapu padusēs veidojas sīki, koši dzelteni ziediņi, kas saredzami pat ēnā. Uz tiem nometas daždažādi kukaiņi, jo plaši atvērto ziedlapiņu dēļ tie ir pieejami it visiem. Ja turpretim pēc divām dienām, uz ziedēšanas beigām, neviens kukainis augu nav pamanījis, strutenes putekšņlapas pieliecas pie auglenīcas, un notiek pašapputeksnēšanās.

Lai gan katrs zieds zied tikai divas dienas, strutenes bieži vien zied visu vasaru: noziedējušos nomaina arvien jauni un jauni ziedi. Strutenē gandrīz vienmēr var novērot vienlaicīgi visas attīstības fāzes: gan ziedpumpurus, gan ziedus, gan nobriedušus augļus – pogaļas.

Nobriestot strutenes pogaļa pamazām dzeltē un beidzot pārsprāgst. Tās pāksts dibenā kā melnas, spožas pērlītes parādās sēkliņas ar baltiem, gaļīgiem airveidīgiem piedēklīšiem. Piedēklīšus medī skudras, kurām tie ļoti garšo un kuras izvazā sēkliņas ļoti tālu, pa ceļam tās apēzdamas. Bieži var redzēt, ka skudru celiņi ir sētin nosēti ar struteņu sēklām. Līdz rudenim sēkliņas uzdīgst un izveido pieplakušu lapu rozeti – strutenes ziemas formu. Rozete viegli panes sniega segas spiedienu un pavasarī izveidojas par slaidu, lielu augu.

Ja norauj strutenes lapu, pārlauž tā stublāju vai sakni, lauzuma vietā tūdaļ izplūst dzeltenīga sula. Nokļuvusi uz ādas, tā izraisa stipru sūrstēšanu.

Tā tad arī ir vērtīgā sula, kuras dēļ strutenes izmanto ārstniecībā. Tā satur alkaloīdus: helidonīnu, kas iedarbojas līdzīgi morfīnam, sākumā radīdams dzīvniekos depresiju, pēc tam pat nervu sistēmas paralīzi; homohelidonīnu, kas izraisa krampjus, u. c. Strutenes ir arī ēteriskās eļļas, C un A vitamīns, organiskās skābes, bet to sēklās — līdz 40% treknas eļļas.

Ārstniecībai vāc visas auga daļas: vasarā (jūnijā – jūlijā) – lapas un sulu, rudenī – saknes. Savāktie augi ātri jāizžāvē, lai tajos saglabātos iespējami vairāk sulas.

Struteņu preparātus lieto gan ārīgi (kārpu iznīdēšanai, balsenes papilomatozes gadījumos un ādas tuberkulozes sākuma stadijā), gan iekšķīgi (aknu un žultspūšļa slimnieki). Ar svaigu struteņu lapu klimpām ir sekmīgi ārstēta zarnu resnās daļas polipoze. Izdarītie eksperimenti pierādījuši, ka struteņu preparāti nereti aizkavē ļaundabīgo audzēju attīstību un ka tie iznīcina baktērijas un sēnītes. Taču ir jāiegaumē, ka ārstēties ar strutenēm drīkst tikai pēc ārsta norādījuma, jo augs ir indīgs.