Augļu žāvēšanai lieto sietus, vēlams vienāda lieluma. Tiem ir koka rāmis, nerūsējošas stieples siets vai arī šauras koka līstītes, kas piestiprinātas pie rāmja ar 2–4 mm lielu atstarpi. Sagatavotos augļus plānā kārtā saber uz sieta. Karstā un sausā laikā apmēram no pulksten 10 līdz 17 sietus ar augļiem tur saulē.

Žāvēšanas vieta nedrīkst būt putekļaina, tai jābūt labi apvējotai. Sietus liek uz balstiem slīpi pret sauli. Saulē žāvē 5 līdz 15 dienas atkarībā no temperatūras, rajona, augļu veida, gatavības pakāpes un iepriekšējas apstrādes.

Pirmajās dienās augļi apžūst, samazinās to lielums. Pēc saules rieta, agrās rīta stundās, aukstā un lietainā laikā sietus ārā neizliek, tos saliek citu uz cita sausā telpā.

Augļus var žāvēt arī cepeškrāsnī vai maizes krāsnī.

Āboli. Žāvēšanai derīgi skābu un saldskābu vasaras un rudens šķirņu āboli. Tos izšķiro, nomazgā, ļauj ūdenim notecēt, ar nerūsējoša tērauda nazi sagriež 5–6 mm biezos ripuļos, izgriež bojātās vietas un serdes. Lai āboli nekļūtu tumši, tos tūlīt uz 3–5 minūtēm iemērc skābinātā ūdenī (uz 1 l ūdens 0,5 tējkarotes citronskābes), pēc tam ūdeni nolej, ābolu ripuļus 2–3 minūtes apžāvē gaisā, saliek uz sieta rindās vai saver uz stipras auklas un žāvē.

Žāvēšanas sākumā temperatūrai jābūt 70–85 grādi. Lai žāvēšanas procesu paātrinātu, ābolu ripuļus vai daļiņas ik pēc 2–3 stundām apgriež uz otru pusi. Žāvēšanas beigās temperatūra ir 50–55 grādi. Viss žāvēšanas process ilgst 5–6 stundas.

Ābolus var uzskatīt par sažāvētiem, kad ripas vai daļiņas ik pēc 2–3 stundām apgriež uz otru pusi. Žāvēšanas beigās temperatūra ir 50–55 grādi. Viss žāvēšanas process ilgst 5–6 stundas.

Ābolus var uzskatīt par sažāvētiem, kad ripas vai daļiņas vairs nevar ar pirkstu saspiest. Tad tos noņem no sieta, atlasa neizžuvušās ripiņas un tās žāvē vēlreiz.

Gatavus ābolus nedēļu patur kastē, pēc tam saber papīra maisiņos un uzkarinātus glabā sausā, labi vēdināmā telpā.

Bumbieri. Žāvēšanai paredzētajiem augļiem jābūt gataviem, ar nelielu cietu audu saturu. Bumbierus sašķiro pēc lieluma, nomazgā, ļauj ūdenim notecēt, sagriež gareniski uz pusēm vai četrās daļās, izgriež serdes un bojātās vietas, nomizo. Sagatavotos augļus 6–7 sekundes patur verdošā ūdenī, lai tie nekļūtu tumši, un tūlīt atdzesē aukstā ūdenī. Kad ūdens notecējis, bumbierus saliek uz sieta un sāk žāvēt. Žāvēšanas sākumā temperatūrai jābūt 65–75 grādi. Procesa ilgums ir 10–12 stundas. Bumbieru gatavību arī glabā tāpat.

Plūmes. Žāvēšanai piemērotākās šķirnes ir ‘Vengerka itaļjanskaja’, ‘Vengerka obiknovennaja’ un citas tumši violetas, lielas plūmes. Tām jābūt veselām, gatavām.
Plūmes sašķiro pēc lieluma, atdala augļkātiņu un atlasa mehāniski bojātās un slimības skartās. Sašķirotās plūmes rūpīgi nomazgā, saliek caurdurī un 1–1,5 minūtes patur verdošā dzeramās sodas šķīdinājumā (1–1,5 tējkarotes sodas uz 1 l ūdens). Pēc tam tās tūlīt atdzesē aukstā ūdenī, tad rūpīgi noskalo ar aukstu ūdeni un notīra vaska apsarmi. Uz plūmju miziņas izveidojas tīkliņš, kas veicina drīzāku apstrādi. Augļus vienā kārtā saliek uz sieta un žāvē trīs paņēmienos. Pārtraukumos tos atdzesē un apgriež uz otru pusi. Pirmajā žāvēšanas kārtā temperatūra ir 45–50 grādi, žāvēšanas ilgums – 3–4 stundas atkarībā no augļu lieluma un kārtas temperatūra ir 60–65 grādi, žāvēšanas ilgums – 6–8 stundas. Pēc tam sietus iznes, plūmes apgriež uz otru pusi un dzesē 5 stundas. Trešo reizi plūmes žāvē 70–75 grādu augstā temperatūrā.

Trīskārtēja plūmju žāvēšana garantē to augstu kvalitāti. Plūmes ir gatavas, ja, uzspiežot uz tām ar pirkstu, neatdalās sula, bet mīkstums pie kauliņa nav mitrs.

Mājas apstākļos plūmes vislabāk glabāt trīslitru burkās. Tās sterilizē verdošā ūdenī, tad aizvāko, saliek spainī, kurā ir līdz +40o sakarsēts ūdens, ūdeni uzvāra un sterilizē 60 minūtes, tad burkas tūlīt aizvalcē, pārbauda, vai aizvākojums ir blīvs, un liek, lai atdziest.

N. Kručiņina,
inženiere tehnoloģe