Kādreiz Japānā dzīvojis zemnieks Mampe, kurš nodarbojies ar adatu terapiju un atsevišķu ķermeņa punktu masāžu. Viņš allaž juties mundrs un nodzīvojis vairāk nekā 240 gadu. Arī viņa sieva, dēls un vedekla pārsnieguši 200 gadu robežu. Fantastika? Taču ziņas par šo zemnieku glabā senie raksti, kas tapuši vairāku imperatoru valdīšanas laikā. Izrādās, ikviens no viņiem bijis Mampe laikabiedrs…

Iemācīties šo masāžu nav pārāk grūti. Tomēr nepieciešama zināma pieredze, lai nekļūdīgi atrastu vajadzīgo punktu, kas ne vienmēr, kā varētu domāt, atrodas bojātā orgāna tuvumā. Tā, piemēram, sāpes nieru apvidū var mazināt, enerģiski piespiežot saliektu rokas mazo pirkstiņu pēdai, bet sirdsdarbība uzlabojas, ja to piespiež rokai. Specifiskais punkts hemoroīdu ārstēšanai atrodas galvā, bet sāpes plecā atvieglo punkta masāža pedā. Dažkārt rodas nepieciešamība masēt punktus ķermeņa labajā pusē, lai gan sāpes jūtamas kreisajā. Vienu un to pašu punktu var izmantot vairāku slimību ārstēšanai un, otrādi, vienas slimības ārstēšanai – vairākus punktus.

Vajadzīgo punktu meklēšanai parasti izmanto nogriežņus – «čuņ», kuru garums ir stingri individuāls. Tas atbilst atstatumam starp cieši saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem – kreisai, sievietēm – labai rokai). Visām ķermeņa daļām atbilst noteikts nogriežņu skaits. Bioloģiski aktīvais punkts atrodas uz šo nogriežņu robežas un bieži vien sakrīt ar padziļinājumu, ko var sataustīt ar pirkstu.

Lai punktus būtu vieglāk atrast, ieteicams izgatavot speciālu mērlenti (līdzīga centimetru mēram). Pietiek, ja uz tās atzīmē 10–12 individuālos nogriežņus. Tikai jāatceras, ka punktu atrašanās vieta jānosaka iespējami precīzi, citādi masāžas efekts būs īslaicīgs.

Punkta masāžas tehnika nav apgūstama dažu dienu laikā. Tā prasa uzmanību, pacietību, treniņu. Jāsargās iedarboties uz ķermeņa blakus iecirkņiem, jo tur var atrasties citi punkti, kurus konkrētajā gadījumā nedrīkst aizskart.

Pirms uzsākt masāžu, ar pirksta galu satausta punktu. Tam uzspiežot, parasti rodas īpatnēja sāpju vai laušanas sajūta, kas var plesties tālāk – «atstaroties» uz citām ķermeņa daļām. Spiedienam nevajadzētu būt ļoti spēcīgam vai asam, tas nekādā gadījumā nedrīkst atstāt zilumus vai pat ievainot ādu (nagam jābūt īsi apgrieztam). Spiedienam jābūt tik stipram, lai pārnests uz acs ābolu, tas nenodarītu sāpes, neradītu nepatīkamu sajūtu. Pirksts jāvērš perpendikulāri ādas virsmai. Lūk, daži punktu masāžas paņēmieni:

– viegla, nepārtraukta glaudīšana, kas atgādina prosas graudiņa ripināšanu ar pirkstu;
– viegls spiediens, neatraujot pirkstu no punkta;
– dziļa spiešana, kuras rezultātā veidojas vairāk vai mazāk manāma bedrīte; apļveida kustības amplitūda nepārsniedz 1/4 laukuma, ko aizņem pirksts.

Apļošanas vai vibrācijas kustību izdara noteiktā tempā (palēninātā vai paātrinātā). Jo spēcīgāka ir iedarbība, jo īsākai tai jābūt laika ziņā.

Spiedienu izdara ar īkšķa vai vidējā pirksta spilventiņu, var piepalīdzēt arī ar citiem pirkstiem.

Galvenie efekti, ko gūstam masāžas rezultātā, ir nomierinošais un tonizējošais.

Nomierinošai metodei raksturīga nepārtraukta iedarbība, plūstoša, lēna apļveida kustība, palēlināts ritms vai arī spiediens ar pirksta spilventiņu pakāpeniski pieaugošā spēkā (tikai iespieduma bedrīte nedrīkst būt stipri manāma!) un pirksta aizturēšana šajā līmenī. Paņēmienu atkārto 3–4 reizes, ikreiz atgriežoties stāvoklī un neatraujot pirkstu. Iedarbības ilgums uz katru punktu ir 3–4 reizes, ikreiz atgriežoties sākuma stāvoklī un neatraujot pirkstu. Iedarbības ilgums uz katru punktu ir 3–5 minūtes.

Tonizējošai metodei raksturīgs īss, spēcīgs spiediens uz punktu. Pie tonizējošās metodes pieder arī pārtraukta vibrācija. Iedarbības ilgums – 1/2–1 minūte.

Seno austrumnieku kanoni noteica, ka pilnmēness laikā izdarāma tikai nomierinošā, bet jaunā mēnesī – tonizējošā masāža, pēc saules rieta – tikai nomierinošā. Ja kāds orgāna funkcija ir pavājināta, izmanto tonizējošo metodi, ja pastiprināta – nomierinošo.

Masāžas laikā ieteicams ieņemt ērtu pozu, atslābināties, novērst uzmanību no visa nepatīkamā, traucējošā. Gadās, ka procedūras pozitīvā iedarbība jūtama jau masāžas laikā, bet dažkārt – tikai pēc vairākiem seansiem vai ārstēšanās kursa beigās (tajās ietilpst 10–12 procedūras ik dienas).

Punktu masāža noderīga kā pieaugušajiem, tā bērniem (vecākiem par gadu). Taču tā var būt arī kaitīga (smagas hroniskas slimības), tādēļ, uzsākot ārstēšanas kursu, jākonsultējas ar speciālistu. Punktu masāžu nav ieteicams izdarīt tukšā dūšā, menstruāciju un grūtniecības laikā, ja ir paaugstināta temperatūra, strauju atmosfēras spiediena izmaiņu laikā. Punktu masāžas kursa laikā nedrīkst dzert kafiju, stipru tēju, alkoholiskus dzērienus, lietot sinepes, rutkus, piparus, etiķi, majonēzi, sāļus ēdienus. Nav ieteicams mazgāties vannā.

Ja jums ir vairākas kaites, kuru dēļ esat nolēmuši ķerties pie punktu masāžas, tad jāsāk ārstēt to, kura vismazāk jūtama, vai to, kuras simptomi parādījušies vispēdējā kārtā.