LĪDZEKĻI PRET GREMOŠANAS TRAUCĒJUMIEM

Aktivētā ogle izsenis tiek lietota saindēšanā (intoksikāciju) gadījumos kā līdzeklis, kas labi uzsūc dažādus organismam kaitīgus savienojumus. Aktīvo ogli lieto pa 1–2–3 tabletēm 3–4 reizes dienā atkarībā no intoksikācijas pakāpes. Pirms lietošanas ogles tablete jāsasmalcina un virsū jāuzdzer ūdens.

Dzeramo sodu lieto, lai pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, taču jāatceras, ka efekts ir īslaicīgs. Iedarbības rezultātā veidojas ogļskābā gāze, kas savukārt atkal stimulē kuņģa sulas sekrēciju. Dzeramo sodu var lietot arī ārīgi 0,5–2% šķīduma veidā skalojumiem, ārstējot stomatītu un laringītu, kā arī uz ādas vai gļotādas nokļuvušas skābes neitralizēšanai.

Kuņģa tabletes lieto pa vienai 2–3 reizes dienā pēc ēšanas pret gremošanas traucējumiem un spazmām kuņģa un zarnu traktā.

Allohols pieder pie preparātiem, kas sekmē žults sekrēciju un tādējādi uzlabo gremošanu. Alloha tabletes satur dabisko žulti, ķiploku un nātru ekstraktu, aktivēto ogli. Lieto hroniska hepatīta un holecistīta gadījumā, bet var izmantot arī tad, ja rodas gremošanas traucējumi, ko izraisījusi trekna barība. Lieto pa 1–2 tabletēm pēc ēšanas.

Besalolu lieto kā spazmolītisku un antiseptisku līdzekli, ja rodas kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, pa tabletei 2–3 reizes dienā pēc ēšanas. Ja rodas caureja, tās apturēšanai var lietot tansala tabletes pa vienai 3–4 reizes dienā.

No ārstniecības augu drogām varētu rekomendēt vērmeļu lakstus, kalmju sakneņus, pelašķu lakstus, piparmētru lapas, ķimeņu augļus, kas sekmē gremošanas dziedzeru sekrēciju, kā arī kliņģerīšu ziedus, biškrēsliņu ziedus, bērzu pumpurus, kukurūzas irbuļus ar drīksnām, kas sekmē žults sekrēciju. Pretcaurejas drogas ir ozolu miza, alkšņu augļkopas, asinszāļu laksti, meža retēja sakneņi, melleņu un ievu augļi.

DEZINFICĒJOŠIE UN ANTISEPTISKIE LĪDZEKĻI

Kālija permanganātu lieto 0,1–0,5% šķīduma veidā brūču apmazgāšanai, 0,01–0,1% šķīduma veidā mutes un kakla skalošanai, bet 2–5% šķīduma veidā – jēlumu un apdegumu apstrādei. Vājus kālija permanganāta šķīdumus (0,02–0,1) izmanto arī kuņģa skalošanai, ja notikusi saindēšanās.

5% joda šķīdumu spirtā lieto ārīgi kā antiseptisku līdzekli brūču apstrādei, bet iekšķīgi kopā ar pienu – aterosklerozes profilaksei. Brūču apmazgāšanai var lietot arī etakridīna šķīdumu, furacilīna šķīdumu, ko var iegādāties aptiekā vai arī pagatavot mājas apstākļos no furacilīna tabletēm, un arī ūdeņraža pārskābi.

Briljantzaļā sķīdumu spirtā lieto ārīgi pret piodermiju, bērniem arī pret odu kodumiem. Šo līdzekli labprāt izmanto tūristi nelielu brūču, noberzumu u. c. apstrādei pārgājiena laikā.

No ārstniecības augu drogām arīgai lietošanai – skalojumiem, kompresēm, vannām – noder asinszāļu laksti, kalmju sakneņi, kumelīšu ziedi, salviju lapas, raudeņu laksti.

Brūču apstrādei nepieciešams arī pārsienamais materiāls. Aptieciņā jābūt sterilām un nesterilām dažāda platuma marles saitēm, sterilām salvetēm, kā arī parastajam un baktericīdajam leikoplastam. Pārsēja nostiprināšanai aptiekā var iegādāties cauruļveida – tīklveida elastīgu dažāda diametra fiksatoru – retalastu. Nelieli tā krājumi derētu arī māja aptieciņai.

Docente Vija Eniņa,
farmācijas ziātņu kandidāte