Kā rīkoties, lai jūs un jūsu tuviniekus neapdraudētu zobu slimības? Uz šo jautājumu jābūt skaidrām atbildēm, tikai tad izdosies retāk apmeklēt stomatologu.

Daudzi cilvēki cenšas sev kaut ko taupīt. Visvairāk gribas taupīt laiku, varbūt tāpēc daļa cilvēku līdz stomatologam tā arī netiek. Grūtāk ir aiztaupīt sāpes – neārstēts zobs vēlāk atkal sāk sāpēt. Tomēr ne viens vien cer – viss taču ar laiku pāriet! Retāk un visai neveikli ietaupīt mēģina naudu: «Gatavojiet man vienkāršākas protēzes, lai iet ātrāk, pēc dažiem gadiem tā vai tā pārtaisīšu!»

Vienam otram pacientam var pat rasties apziņa, ka viņam izdevies atvieglot stomatologam darbu un sev aiztaupīt ilgo gaidīšanu pie ārsta durvīm. Ko patiesībā ar šādu «taupību» iegūst, vislabāk zina ārsts.

Virspusēju vai vidēji dziļu zobu kariesa bojājumu var salabot vienā vizītē. Oficiāli aprēķinātais laika patēriņš līdzinās vienai vienībai jeb 20 minūtēm. Ar šādu bojājumu sāpes ir nelielas, zobs kļūst nedaudz jutīgs pret krasām temperas svārstībām. Pacients nospriež, ka zobārsta krēslā būs nepatīkamāk, un pie stomatologa neiet. Tā «taupīgais» pacients iegūst smagāku kariesa pakāpi – dziļu bojājumu, kuram ārsts pēc tīri oficiāliem kritērijiem veltī jau 30 minūtes. Ar vienu apmeklējumu vairs nepietiek – jānāk vismaz divas reizes. Dziļi bojāto zobu ārstējot, vismaz divas reizes. Dziļi bojāto zobu ārstējot, vismaz divas reizes ilgāk nākas ciest arī sāpes. Ja ārstam jāizdara pretsāpju injekcija, pagarinās vizītes laiks.

Šajā brīdī pacientam nākas secināt, ka pilīgi visas minūtes, kas «ietaupīt» arī šos divus ārsta apmeklējumuus, viņam neapšaubāmi veidojas vēl dziļāks bojājums ar zoba pulpas audu iekaisumu – pulpītu. Pulpas audi, kuri satur nervu receptorus, jāizņem. Pēc stomatologu darba oficiālajiem rādītājiem, šādas saslimšanas ārstēšanai vienkāršākos gadījumos nepieiciešama viena stunda 20 minūtes, bet sarežģītākos – pat divas stundas.

Tas nozīmē, ka ārsts jāapmeklē 2–6 reizes. Zobu tomēr parasti izdodas saglabāt.

Ja šajā stadijā patoloģiskais process atkal paliek neārstēts, veidojas iekaisums, kas jau skar zobu saišu aparātu, – periodontīts. Lai to ārstētu, stomatologs jāapmeklē 3–5 reizes. Tomēr ne vienmēr periodontīta ārstēšana ir pietiekami rezultatīva, bieži vien zobs jāzaudē. Jo lielāka dziļumā zobā vai kaulā nokļuvis iekaisuma process, jo iespējamāki sarežģījumi, kas prasa ķirurģisku ārstēšanu.

Ja bojāts zobs ar nedzīviem pulpa audiem ilgi tiek saglabāts, var veidoties komplikācijas ar atrutu uzkrāšanos. Arī šajos gadījumos prasti ir nepieciešama operācija, turklāt bieži jālieto daudz iedarbīgāki pretsāpju līdzekļi. Nelietojot atbilstošu terapiju, process var izplatīties, aptver plašus blakusaudus, ārstēšana kļūst nopietnāka un ieilgst.

Rezultātā pacients, kurš būtu varējis saplombēt zobu vienas vizītes laikā, nāk pie ārsta jau 10 vai pat vairāk reižu… Jāņem vērā arī tas, ka stāvoklis var saasināties visnegaidītākajā brīdī.

Taisnība nav tiem pacientiem, kuri uzskata, ka zobu vai zobu sakņu izņemšana (t. i., zobu zaudēšana) viņiem atrisina visas stomatoloģiskās problēmas. Jāpārcieš sāpes, zobam sabrūkot, seko vizīte pie stomatologa, lai zobu izrautu. Rodas brūces. Iekaisuma (alveolīts) var pacientam sagādāt ilgstošas sāpes un papildu vizītes pie ķirurga stomatologa.

Pēc zobu izraušanas nepieciešams savlaicīgi veikt protezēšanu, jo, trūkstot blakus vairākiem zobiem, mainās sakodiens, citi zobi pamazām sāk ieņemt brīvās vietas. Ja sakodiens jau ievērojami izmainīts, lai izgatavotu pareizas zobu protēzes, dažkārt nākas zaudēt gluži veselus zobus, kuri pārvietojušies tiem neatbilstošā stāvoklī. Iespējams arī nenovēršamas pārmaiņas žokļu locītavās.

Ja vajadzīgas protēzes, stomatologs jāappmeklē vairākas reizes. Nav izslēgts, ka pacients vēlas vai arī viņam ir nepieciešams izgatavot dārgmetāla mākslīgos zobus.

Aizstājot daļu vai visus zobus ar izņemamām protēzēm, kuras lielākoties tiek gatavotas no plastmasas, zūd spēja labi sakost ēdienu, lielas grūtības sagādā šo protēžu pietiekami noturīga fiksācija. Sevišķi raksturīgi tas ir apakšžokļa zobu pilnai platei. Lai izgatavotu plates ar visiem zobiem, stomatologs protēzists jāapmeklē 4–6 reizes. Liela daļa darba tiek veikta zobu tehniķis. Šis darbs prasa lielu precizitāti – kļūda pat par dažām milimetra daļām var izraisīt ilgstošas neērtības vai pat protēzes lūzumu. Pēc valsts ieteiktajiem normatīviem, viena porcelāna kroņa izgatavošana zobu tehniķim atņem 6 stundas. Jāatzīmē, ka pašlaik pastāvošās cenas un mediķu pakalpojumu apmaksas sistēma valsts iestādēs neveicina darba kvalitātes uzlabošanu.

Savlaicīgi neārstējot bērniem zobus un nedodot zobu slimību profilakses līdzekļus, mēs nelietderīgi izšķiežam medicīniskā personāla pūles. Tai Jāapzinās katram.

Rīgas Medicīnas institūta Stomatoloģiskajā klīnikā ik gadus uzskaitē stājas ap 700 slimnieku ar strutainām komplikācijām. Vidējais ārstēšanas laiks ir 27 dienas. Vismaz 80% šo slimnieku sastrutojums rodas kā sekas neārstētiem un nedzīviem zobiem. Sevišķi raksturīga tas ir pacientiem ar zemu kultūras līmeni, kuri pat vairākkārt nonāk mūsu klīnikā ar sadzīves traumām, galvenokārt ar lūzumiem.

Nav iespējams pārspīlēt ļaunumu, ko neārstēti zobi nodara kā infekcijas avoti, caur kuriem ar asinīm un limfu organismā tiek ieskaloti neskaitāmi mikrobi un nevēlamas vielas. Sirds un arī nieru slimnieki bieži vien sajūt krasu uzlabošanos, ja tiek izrauti neizārstētie zobi. Savlaicīga protezēšana dod iespēju pacientam izvairīties no kuņģa čūlas.

Varam secināt, ka pacients ar savlaicīgi neārstētiem zobiem neizbēgami iedzīvosies neērtībās, viņš nevar būt drošs par savu veselību.

Pamatota nožēla jāizsaka arī par tiem vecākiem, kuri ir nevērīgi pret saviem bērniem un nedod tiem fluora tabletes. Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs fluora tabletes par 70% samazina zobu slimības. Bērniem tās jālieto regulāri ik idenas līdz 14 gadu vecumam. Bērniem no 5 mēnešu līdz 5 gadu vecumam jādod pa 1 tabletei jeb 0,5 miligrami nātrija fluorīda, pēc 5 gadu vecuma pa 2 tabletēm jeb 1 miligramu nātrija fluorīda, pēc 5 gadu vecuma pa 2 tabletēm jeb 1 miligramu nātrija fluorīda ik dienas. Tas, cik veselīgi un balti būs zobi, ir atkarīgs no jums pašiem. Nekavējieties apmeklēt prasmīgu stomatologu!

Jānis D U M P I S,
stomotologs