Cilvēkam var kļūt «slikti ar sirdi» dažādu slimību rezultātā. Slimnieks sūdzas par sāpēm sirds apvidū, gaisa trūkumu, pārsitieniem sirdsdarbībā, var būt ģībonis. Nereti šie simptomi, sevišķi jauniem cilvēkiem, ir sirdsdarbības un asinsvadu tonusu regulētāju nervu darbības traucējumi, neirozes rezultāts. Bet šie simptomi var norādīt arī uz kādu nopietnu slimību, – aterosklerozi un ar to saistīto sirds išēmisko slimību, stenokardiju, miokarda infarktu, hipertonisko slimību, reimatisko sirds kaiti. Šādos gadījumos slimniekam jāsniedz pirmā neatliekamā palīdzība un steidzīgi jāizsauc ārsts (ātrā palīdzība). Tomēr līdz ārsta ierašanās brīdim paiet zināms laiks, bet laika faktors var ietekmēt slimības tālāko norisi. Katra cilvēka pienākums ir sniegt pirmo palīdzību neatkarīgi no tā, kur notikusi nelaime,–darbā, mājās, autobusā, visos, uz ielas utt. Tādēļ jāzina steidzamākie pasākumi, kas jāveic pašam slimniekam vai apkārtējiem ļaudīm.

Ja pēkšņi pēc fiziskas piepūles (retāk miera stāvoklī) rodas asas sāpes, spiediena, žņaugšanas sajūta aiz krūšu kaula vai pa kreisi no tā, slimniekam nekavējoties jāapsēžas vai jāapguļas, jāpaliek zem mēles nitroglicerīna tablete (ja nav, tad validols), viņš jāpasargā no aukstuma.

Svarīgi ir novērot, vai stipras sāpes nepavada auksti sviedri uz sejas. Šādā gadījumā slimnieks nedrīkst pat sēdēt, viņš noteikti jānogulda, kaut vai uz paklāja, mēteļa, žaketes, avīzes. Ja sāpēm pievienojas vemšana, galva jāpagriež uz sāniem, lai slimnieks nevarētu aizrīties.

Ja cilvēks lieto nitroglicerīnu pirmo reizi mūžā, tad labāk apgulties, jo pēc tabletes ieņemšanas var pazemināties arteriālais asinsspiediens, izraisot nespēku, aukstus sviedrus. Tas ātri normalizējas. Ja nitroglicerīna nav, slimniekam var iedot 4–5 tabletes analgīna vai amidopirīna, kas arī samazinās asās sāpes;
ja iespējams, jāuzliek sinepju plāksteri sirds apvidū un pie kājām jāpieliek silts termofors. Nekādā gadījumā nedrīkst turpināt strādāt, iet, skriet, atteikties no nitroglicerīna ieņemšanas. Ja 3–4 minūšu laikā sāpes nepāriet, bet ātrā palīdzība vēl nav ieradusies, nepieciešams atkārtoti ieņemt nitroglicerīnu vai validolu. Nitroglicerīna vietā var izmantot arī Votčala pilienus (5–6 pil.).

Ja pēkšņi parādās elpas trūkums – izteikta aizdusa, gaisas trūkums, tad slimnieks jānomierina ar uzmundrinošiem vārdiem un viņam jāiedod kāds nomierinošs līdzeklis, jānodrošina miers visapkārt, slimnieks jānosēdina, atbalstot muguru un plecus, jāatpogā ciešais apģērbs, krekla apkakle, jānoņem josta, jāizvēdina telpa. Ja lēkme sākusies uz ielas slimnieks jāaizsargā no vēja, aukstuma. No medikamentiem galvenais ir nitroglicerīns – 1 tablete zem mēles. Līdz ārsta ierašanās brīdim saslimušais nedrīkst stāvēt, iet, fiziski piepūlēt sevi, smēķēt, lietot medikamentus, izņemot nomierinošos līdzekļus, nitroglicerīnu vai validolu.

Kā redzams, starp rekomendētajiem medikamentiem pirmās palīdzības sniegšanai sirds lēkmju gadījumā svarīgākais ir nitroglicerīns. Tas ir labākais pirmās palīdzības līdzeklis sirds slimniekiem un pēkšņa elpas trūkuma gadījumā. Tā iedarbība sākas pēc 30—60 sekundēm un turpinās 15–20 minūtes. Nitroglicerīns ir ievērojami efektīvāks nekā validols, tas labvēlīgi iedarbojas uz sirds muskuļa funkciju – ne tikai likvidē koronāro ainsvadu spazmu, bet vispirms rada perifēro artēriju un vēnu paplašināšanos. Tā rezultātā sirds darbs tiek atvieglots, sirds muskuļa vajadzības pēc skābekļa samazinās un uzlabojas sirds apgāde ar skābekli. Lūk, tādēļ nitroglicerīns jālieto.

Diemžēl daži cilvēki uzskata nitroglicerīnu par «galējo» līdzekli, baidās pie tā pierast. Tāds uzskats ir kļūdains un noved pie tā, ka cilvēks atņem sev vislabāko iespēju pārtraukt sāpju lēkmi. Pieradums pie nitroglicerīna neveidojas, tas jālieto ik reizi, kad nepieciešams.

Tiem, kas periodiski lieto nitroglicerīnu, jāatceras, ka
1) nitroglicerīnu paliekot zem mēles, tas ātrāk iedarbojas;
2) labākam efektam tablete jāieņem lēkmes sākumā;
3) ilgstoši glabājot, nitroglicerīna iedarbības spēks samazinās, tāpēc tā rezerves jāatjauno katrus 2–3 mēnešus;
4) lai ātrāk varētu ieņemt tableti, no stikla stobriņa jāizņem tur esošais aizsargājošais vates tampons;
5) ja pēc nitroglicerīna lietošanas parādās vājums, ko dažiem cilvēkiem izraisa arteriālā spiediena pazemināšanās, nepieciešams atgulties.

Sirdsdarbības ritma traucējumi

Līdz ārsta atbraukšanai saslimušais jānogulda, jānodrošina svaiga gaisa pieplūde, atverot vēdlodziņu vai logu, jāatpogā slimniekam apkaklīte, jāpalaiž vaļīgāk josta. Jāiedod 30–40 pilieni valokordīna vai korvalola, bet, ja pievienojas elpas trūkums un sāpes sirds apvidū, – tad nitroglicerīna tablete. Nekādā gadījumā nedrīkst strādāt, staigāt, smēķēt.

Ģībonis
Ģībonis ir pēkšņš, īslaicīgs samaņas zudums, ko izraisa strauja asins pieplūdes samazināšanās galvas smadzenēm. Bieži ģībonis ir relatīvi «nevainīga» parādība, to izraisa asinsvadu tonusu regulētāju nervu darbības traucējumi, kurus savukārt var izraisīt, piemēram. izbailes. Tomēr ģīboni var izraisīt arī sirds un asinsvadu sistēmas slimības.

Pirmkārt, slimnieks jānovieto horizontālā stāvoklī, galvai jābūt zemāk par ķermeni. Tas palielina asins pieplūdumu galvas smadzenēm un veicina elpošanas atjaunošanos.  Jāpadara vaļīgāks apģērbs. Slimniekam var iedot paost ožamo spirtu, norīvēt vai apsmidzināt seju ar aukstu ūdei. Svarīgi nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi. Parasti ar šiem pasākumiem dažu sekunžu vai minūšu laikā izdodas samaņu atjaunot.

Atcerieties: pēc pirmās palīdzības sniegšanas nedrīkst slimnieku atstāt vienu līdz ārsta ierašanās brīdim, jo cilvēka (kaut arī sveša) klātbūtne samazina baiļu sajūtu slimniekam, bet bailes un negatīvas emocijas var vēl vairāk pasliktināt stāvokli.

Ja tuvumā nav telefona, tad slimnieks jānogādā tuvākajā ārstniecības iestādē (transportē guļus vai sēdus stāvoklī).

Pareizi rīkojoties, mēs varam palīdzēt daudz ātrāk novērst sirds lēkmi, aizkavēt tās tālāku attīstību, tādējādi radīt apstākļus efektīvākai tālākai ārstēšanai.

Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās

Visdramatiskākā situācija ir pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās. Visbiežākais tās cēlonis ir sirds išēmiskā slimība, kas ilgu laiku var noritēt bez manāmiem simptomiem. Pēkšņi šī slimība var izraisīt ne tikai stenokardiju, miokarda infarktu, sirds ritma traucējumus, bet arī pēkšņu sirdsdarbības apstāšanos, tik viltīga ir šī slimība.

Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās var iestāties, ja radušies nelieli, pat neatgriezeniski sirds muskuļu bojājumi. Tieši tādos gadījumos ir izredzes izglābt saslimušo. Tāpēc ikvienam jāprot izdarīt reanimācijas (atdzīvināšanas) pasākumus.

Ja apstājas sirds un asinsrite, slinieks dažu sekunžu laikā zaudē samaņu, iestājas tā sauktā klīniskā nāve. Lai cilvēku atdzīvinātu, daba piešķir tikai 4–6 minūtes laika, turklāt, jo ātrāk uzsākta reanimācija, jo vairāk izredžu gūt panākumus.

Pieredze rāda, ka reanimācija ir sevišķi efektīva, ja tā uzsākta pirmās minūtes laikā pēc samaņas zuduma.

Klīnisko nāvi raksturo: 1) bezsamaņa, 2) pulss lielajās artērijās, piemēram, miega artērijās kaklā, nav sataustāms, 3) elpošanas apstāšanās. Bezsamaņu var konstatēt, ja slimnieks nereaģē uz jautājumiem vai pavēlēm, uz pieskārieniem, ādas kniebieniem. Pulsu nosaka, taustot (nevis ar īkšķi, bet ar otro, trešo, ceturto pirkstu) lielās artērijas, vislabāk miega artērijas uz kakla. Elpošanas apstāšanos konstatē, ja neredz krūškurvja elpošanas kustības un palīdzības sniedzēja vaigs nejūt gaisa plūsmu no cietušā deguna un mutes.

Visas šīs pazīmes jānosaka praktiski vienlaicīgi, dažu sekunžu laikā! Citus simptomus atklāt nav nepieciešams.

Kas jāievēro, sniedzot pirmo palīdzību, ja konstatēta klīniskā nāve? Pie pirmās iespējas jālūdz kāds palīgā un jāizsauc ātrā palīdzība.

Ja slimnieks ir bezsamaņas stāvoklī, viņš obligāti jānogulda uz cita pamata (grīdas, cietas kušetes, zemes, trotuāra utt.), aukstā laikā zem slimnieka ķermeņa jāpaklāj mētelis, jaka. Jāatpogā virsdrēbes un krekla apkakle.

Ja apstājas elpošana, maksimāli jāatliec cietušā galva (lai uzlabotu elpošanas ceļu caurejamību gaisa ieelpošanai) un jāpaliek zem kakla no apģērba vai cita palīgmateriāla izveidots valnītis.

Ja elpošanas ceļos ir asinis, putas, vēmekļi, tad ar pirkstu, kas aptīts ar kādu auduma gabalu, jāiztīra mutes dobums. Jāizņem zobu protēzes.

Enerģiski un ātri 5 reizes jāiepūš slimnieka elpošanas ceļos gaiss ar paņēmienu «no mutes – degunā» un jāturpina šī procedūra ar ātrumu apmēram 12 reizes minūtē.

Elpinot «no mutes – mutē», plaukstu novieto uz slimnieka pieres un ar diviem pirkstiem aizspiež degunu. Ar otru roku nospiež uz leju apakšžokli, dziļi ieelpo un, piespiežot lūpas pie cietušā lūpām, enerģiski 1 sekundes laikā izelpojot, iepūš gaisu cietušā elpošanas ceļos.

Elpinot «no mutes – mutē», plaukstu novieto uz slimnieka pieres un ar diviem pirkstiem aizspiež degunu. Ar otru roku nospiež uz leju apakšžokli, dziļi, ieelpo un, piespiežot lūpas pie cietušā lūpām, enerģiski, enerģiski 1 sekundes laikā izelpojot, iepūš gaisu cietušā elpošanas ceļos.

Elpinot «no mutes–degunā», vienu roku uzliek uz cietušā pieres, bet ar otru paceļ apakšžokli, piesedzot ar īkšķi cietušā zobus, un, ar savām lūpām hermētiski aptverot cietušā degunu, uzsāk mākslīgo elpināšanu.

Ja lielajās artērijās pulss nav sataustāms, nekavējoties jāuzsāk mākslīgā sirds masāža. Ja to dara pareizi, tad minimāli nepieciešamā asinsrite tiek nodrošināta.

Slimniekam jāguļ uz cieta pamata ar atliektu galvu. Ātri aptaustot abus ribu lokus, atrod krūšu kaula apakšējo daļu un uz tās uzliek vienas rokas delnas pamatu paralēli krūšu kaula garenvirzienam. Otras rokas delnu novieto virs pirmās; abu delnu pirksti nedaudz tiek pacelti. Savas rokas iztaisno elkoņu locītavās un ķermeni noliec uz priekšu tā, lai pleci atrastos tieši virs delnām. Tādējādi spiediena spēks, izdarot elpināšanu, virzīsies perpendikulāri krūšu kaulam. Izmantojot sava ķermeņa svaru, glābējs izdara enerģiskus grūdienus ar ātrumu 1 reizi sekundē, sekojot, lai cietušā krūšu kauls spiediena brīdī tuvotos mugurkaulam par 4–5 cm. Nenoņemot rokas no krūšu kaula, sagaida tā atgriešanos izejas stāvoklī.

Tātad katru sekundi izdara vienu sirds masāžu, t. i., 60 masāžas kustības minūtē!

Ja mākslīgā sirds masāža tiek izdarīta pareizi, tad lielajās artērijās redzams pulsa vilnis.

Atcerieties: reanimācija paredz izdarīt mākslīgo elpināšanu un mākslīgo sirds masāžu vienlaicīgi!

Ja reanimācijas pasākumus veic viens cilvēks, tad pēc 2 elpināšanas kustībām jāizdara 15 sirds masāžas kustības un tas pārmaiņus jāatkārto.

Ja palīdzību sniedz divi cilvēki, tad viens no tiem izdara mākslīgo elpināšanu, otrs — sirds masāžu, turklāt gaiss cietušā elpošanas ceļos tiek ieelpots pauzes laikā pēc katrām 5 masāžas kustībām.

Lai pareizi veiktu reanimāciju, jābūt zināmām iemaņām, bet tās jāapgūst katram no mums, jo tieši pirmās minūtes pēc sirds apstāšanās ir izšķirošas. Cilvēka glābšanai jādara viss iespējamais, līdz ierodas ārsts vai cits medicīnas darbinieks.

Profesors Jūlijs A N Š E L Ē V I Č S