Sevišķi jūtīgi uzvedības kultūras jautājumos ir vecāka gadagājuma cilvēki. Tādēļ nav brīnums, ka bieži vien konflikti rodas jaunajās ģimenēs, kuras dzīvo kopā ar vecākiem. Pat sīka neveiklība sievasmātes vai vīramātes acīs var pārtapt necieņas pierādījumā. Nereti no nenozīmīga atgadījuma tiek izdarīti dramatiski secinājumi, saimiece jūtas dziļi aizskarta, nevienam nevajadzīga.

Īpaši jāizsargās:

  • pārliecināt sievasmāti vai vīramāti, ka viņa ir nogurusi un laiks atpūsties, kad svētku noskaņa sit visaugstāko vilni, bet mammīte pati lieliski izklaidējas;
  • pārtraukt sarunu, tiklīdz viņa parādās durvīs;
  • likt bērniem manīt, ka vecmāmiņa kļūst dīvaina;
  • viņas klātbūtnē par kādu sacīt: «Ko gan no veca cilvēka var gribēt!»;
  • aizmirstot viņas dzimšanas dienu;
  • svētkos dāvināt garlaicīgas, «vecīgas» lietas;
  • izturēties tā, it kā darbi mājsaimniecībā būtu tieši viņai radīti;
  • sievasmātes vai vīramātes klātbūtnē žēloties par dzīvokļa šaurību.