Pieaugot zinātniski tehniskā progresa sasniegumiem, mainās arī cilvēku dzīvesveids un temps. Blakus pozitīvām parādībām viņus ietekmē arī negatīvi faktori: centrālās nervu sistēmas pārslodzes (stresi), nervozs dzīvesveids un saspringtas cilvēku attiecības, kustību trūkums, gaisa, ūdens piesārņojums, smēķēšana, pārmērīga medikamentu lietošana utt. Tāpēc pēdējos gados cilvēki pastiprināti interesējas par norūdīšanās un atspriedzes metodēm: autogēnajiem treniņiem, vingrojumiem pēc jogu sistēmas, tā dēvēto ķīniešu masāžu jeb akupresūru, aizraujas ar aerobiku. Mazāk populāra ir ārstnieciskā fizkultūra, vienkārši vingrojumu kompleksi un pašmasāža pēc tā dēvētajiem klasiskajiem noteikumiem, jo šīm metodēm ir mazāka eksotikas nokrāsa. Tomēr, pareizi un sistemātiski tās izdarot, var iegūt ievērojumu, fizioloģiski attaisnotu iedarbības efektu. Šīs metodes trenē arī gribasspēku un norūda nervu sistēmu.

Viena no labākajām metodēm organisma funkciju atjaunošanā un stabilizēšanā ir pašmasāža pēc tā dēvētajiem klasiskajiem principiem. Tās saknes nāk no senās Ēģiptes, Grieķijas un Romas impērijas ārstniecības, kur šī metode tika virtuozi izstrādāta un plaši izmantota. Grieķu ārsts Herodikos (Hipokrāta skolotājs) – aktīvas masāžas un pašmasāžas lietotājs un propagandētājs – nodzīvoja vairāk nekā simt gadu. Tā dēvētajā klasiskajā masāžā daļēji tiek izmantoti arī Austrumu (Ķīnas, Ceilonas, arī arābu) masāžas elementi.

Pašmasāža ietekmē visas galvenās organisma sistēmas: tonizē vai nomierina centrālo nervu sistēmu, uzlabo asinsriti ādā, muskuļos, ap locītavām un iekšējos orgānos, atjauno locītavu kustīgumu, attīra ādu un atjauno tās elastīgumu, aktivizē organisma vielmaiņas procesus.

Sevišķi tā ieteicama cilvēkiem ar saspringtu nervu sistēmas noslodzi, ar nervu sistēmas un asinsrites labilitāti (galvassāpes, mainīgs asinsspiediens, ātra nogurdināmība), kā arī tiem, kam profesionāli pārslogotas atsevišķas muskuļu grupas.

Kas būtu jazina, uzsākot regulāru pašmasāžu?

joMN7E

Masāžas kustības pareizāk izdarīt venozās asinsrites un limfas rites virzienā, t. i., ekstremitātēs no perifērijas uz augšu (centru), uz ķermeņa, kakla, galvas – limfas dziedzeru sakopojumu virzienā.

Uz kājām lielākie limfas dziedzeru sakopojumi ir paceles bedrītē un cirkšņu rajonā. Uz rokām – elkoņa locītavas iekšējā ielokā un padusēs. Masējot seju un galvu, kustību virziens ir no sejas vidusdaļas uz aizauss limfmezglu dziedzeriem un pakauša limfmezglu grupu.

Svarīga ir masāžas intensitāte (spēks). Pārāk spēcīga masāža var nomākt nervu sistēmu (izraisīt nogurumu). Vidējas intensitātes masāža tonizē nervu sistēmu, aktivizē impulsu pārvadi perifērajos nervos, veicina «noguruma» vielmaiņas produktu izvadi no muskuļiem. Viegla masāža nomierina nervu sistēmu un tonizē ādu. Mainot masāžas paņēmienu intensitāti un pašus paņēmienu veidus, var iegūt daudzveidīgu ārstniecisko efektu.

Pirms apskatām masāžas paņēmienus un to izpildes tehniku, jāatgādina noteikumi, kas jāievēro, pirms izdara pašmasāžu.

  • Pašmasāžu nedrīkst izdarīt cilvēkam, kuram ir akūtas vīrusu vai infekcijas slimības, paaugstināta temperatūra, palielināti, sāpīgi vai iekaisuši limfas dziedzeri, ievainojumi vai iekšējos orgānos, ievērojami paaugstināts asinsspiediens, asiņošana, akūts vēnu iekaisums ar ekstremitātes pietūkumu, apsārtumu. Cilvēki ar hroniskām ādas slimībām var izdarīt vieglu masāžu, bojātās ādas vietas neskarot.
  • Jāmasē tīrs ķermenis. Rokām jābūt ļoti tīrām, nagiem koptiem, rokām – siltām un sausām.
  • Muskulatūrai pirms masāžas jābūt maksimāli atbrīvotai, ķermenim – siltam (masāžu izdara siltās telpās vai iepriekš sasildoties vannā, pirtī vai ar fiziskiem vingrinājumiem). Ja telpa ir vēsa, nemasējamai ķermeņa daļai jābūt apklātai vai ietērptai siltā kokvilnas vai vilnas apģērbā. Atsevišķos gadījumos var arī masēt caur tīru kokvilnas vai vilnas drānu.
  • Masāža jāizdara labi izvēdinātā telpā.

Masējot parasti izmanto palīdzlīdzekļus — ziedes, pūderus. Ja āda stipri svīst, tad var izmantot talku. Ārstnieciskās ziedes (bišu, čūsku indi un citas kairinoša sastāva ziedes) pēc konsultācijas ar ārstu lieto, ja ir hroniski locītavu un nervu iekaisumi.