Glāstīšana.

Šis paņēmiens visvairāk darbojas uz venozo asinsriti, limfas riti, ādu un nomierina centrālo nervu sistēmu. Ar glāstīšanu masāžu vienmēr uzsāk, kā arī iestarpina starp pārējiem paņēmieniem. Glāstīšanu izdara ar plaukstu – četri pirksti kopā, īkšķis atvilkts. Tādējādi var aptvert muskuļu grupas un lielākus ādas apvidus. Glāstīšanu izdara lēni, plūstoši, ar vienu vai ar abām rokām.

Vieglai glāstīšanai ir nomierinoša ietekme uz centrālo nervu sistēmu, īpaši tad, ja glāsta apkakles zonu, galvu, seju, kaklu, vēderu.

Vidējas intensitātes glāstīšana uzlabo asinsriti un atvieglina sirds muskuļa darbu.

Mīcīšana.

To parasti izdara ar vidēju intensitāti. Šis paņēmiens tonizē centrālo nervu sistēmu un visvairāk iedarbojas uz muskulatūru: izvada «noguruma» produktus, atjauno muskuļu šķiedras. Aktivizē arī vispārējo organisma vielmaiņu.

Mīca ar pirkstiem aptverot muskuli vai muskuļu grupu, paceļ to un neatlaižot spiež, ritmiski virzot roku pareizā virzienā (uz centru, limfmezglu virzienā)

Mīcīšanas paveidi.

Izspiešana. To izdara ar plaukstas un īkšķa pamatu, vienmērīgi uzspiež un virza uz augšu plaukstas pamatu.

Knaibļveida mīcīšana – muskuli vai cīpslu saņem kā knaiblēs – ar īkšķi no vienas puses un vienu vai vairākiem pirkstiem no otras. Viegli vai vidēji saspiežot, virza pirkstu uz priekšu, reizē mazliet nobīdot ādu un muskuļus uz vienu vai otru pusi. Šo paņēmienu izmanto īso muskuļu (pirkstu), plakano īso (plaukstas, pēdas pamata) un kakla, sejas muskuļu masāžai. Uz sejas šis masāžas paņēmiens izdarāms ļoti viegli!

Mīcīšanu izdara tūlīt pēc glāstīšanas vai pēc nākošā paņēmiena – berzēšanas.

Berzēšana.

Šo paņēmienu izdara galvenokārt ap locītavām un uz locītavām, cīpslām, muskuļiem, gar mugurkaulu, ciktāl tas ir iespējams. Berzēšana uzlabo locītavu apasiņošanu, padara to kustības brīvākas un palielina kustību apjomus.

Šo paņēmienu var izdarīt intensīvāk – sāk ar vidēju spēku un pāriet uz lielāku.

Berzēšana padara arī mīkstākus, elastīgākus rētaudus, veicina sāļu nogulšņu izvadīšanu no locītavām.

Var berzēt cīpslas, muskuļus, locītavas ar viena vai vairāku pirkstu spilventiņiem, vienkārši vai ar noslogojumu (t. i., uzliekot vienu roku uz otras), ar plaukstas pamatni, vienlaikus uzspiežot. Berzē parasti pulksteņa rādītāja virzienā, pārvietojot roku pa muskuli vai cīpslu, vai apļveidīgi ap locītavu.

Berzēšanu visbiežāk izdara tūlīt pēc glāstīšanas. Pēc berzēšanas atkal seko 3–4 glāstīšanas kustības un 2–3 mīcīšanas vai izspiešanās kustības.

Berzēšana un mīcīšana ieteicama cilvēkiem, kuriem darbā vairāk noslogotas atsevišķas muskuļu grupas (fiziska darba strādniekiem, sportistiem, dejotājiem, mūziķiem un pašiem masieriem).

Vibrācija.

Vibrācija tonizē centrālo nervu sistēmu, muskulatūru, atsevišķu punktu vibrācija var mazināt nervu sāpes, aktivizēt iekšējo orgānu, piemēram, zarnu, darbību.

Arī vibrācijai ir vairāki paveidi.

Klauvēšanu izdara ar plaukstas ārējo malu, pirkstus viegli saliecot. Plauksta locītavā it kā brīvi krīt. Iesāk ar vieglāku intensitāti un pāriet uz lielāku intensitāti, kam atkal seko vieglāka. Klauvēšanu izdara perpendikulāri muskuļu šķiedru virzienam. Klauvēšanas tempam jābūt diezgan ātram.

Plaukstošanu izdara ar atbrīvotu plaukstu, saspiežot un saliecot pirkstu locītavas. Starp pirkstiem un plaukstu veidojas gaisa sprauga, delna pavērsta uz leju. Šis vibrācijas paņēmiens ir vieglāks. To izmanto, masējot kakla daļu, apkakles zonas rajonu, arī tad, ja muskulatūra nav pilnīgi atbrīvota un ir sāpīga.

Ciršana – plauksta izstiepta, pirksti ieplesti un atslābināti. Ciršanu izdara ar plaukstas ārējo malu. Saskaroties ar masējamo apvidu, pirksti sakļaujas. Šis paņēmiens tonizē muskulatūru.

Vibrācija uz punktiem – to, kur iespējams, izdara gan uz mugurkaulu gan uz sāpīgiem punktiem. Vibrē ar vienu vai divu pirkstu spilventiņiem, iesākumā viegli, tad stiprāk un atkal vieglāk pulksteņa rādītāja virzienā apmēram 10–30 sekundes. Šis paņēmiens noņem sāpes nervu iekaisumu, radikulīta gadījumos un uzlabo impulsu pārvadi kustību nervos, ja ir kustību traucējumi (parēze pēc traumas vai asinsrites traucējumiem).

Pašmasāžu uzsāk, masējot apkakles zonu, galvu un seju. Apkakles zonu var masēt virzienā no plecu locītavas uz pakauša limfmezgliem, grūtāk to izdarīt, masējot uz paduses limfas dziedzeriem. Priekšpusē apkakles zonu masē no otrās ribas uz augšu līdz zemžokļa limfmezgliem.

Galvu masē virzienā no viduslīnijas uz aizauss limfmezgliem un no augšas uz pakauša limfmezgliem. Seju savukārt masē no sejas viduslīnijas auss virzienā – gan pieri, gan sejas vidusdaļu un apakšējo daļu. Jāatceras, ka uz sejas visi paņēmieni jāizdara īpaši viegli, lai neiestieptu ādu (veidosies grumbas) un netraumētu mīmikas muskuļus.

Vēlams masēt arī kājas. Labāk sākt masēt augšstilbu, lai atvērtu venozos un limfas rites ceļus. Masāža jāizdara pa muskuļu grupām (tās atrod, kāju sasprindzinot). Kad muskuļu grupa atrasta, muskulatūra jāatbrīvo. Masējot pēdu, visvairāk izmanto berzēšanas paņēmienus.

Tad masē ķermeni – vēderu un krūšu kurvi. Vēders jāmasē samērā viegli. Masāžu izdara, sākot no labās apakšējās vēdera daļas, virzoties uz augšu, tad līmenī virs nabas un kreisajā vēdera pusē uz leju. Mīcīšanu var izdarīt virzienā no ribu lokiem uz cirkšņa limfmezgliem taisnā virzienā. Krūšu kurvi masē virzienā no viduslīnijas uz padusi, saņemot iespējami lielāku krūšu muskuļu masu. Starpribu muskuļus berzē virzienā no viduslīnijas uz sāniem. Sievietes krūšu dziedzerus var masēt tikai tad, ja tajos nav nekādu veidojumu un sacietējumu. Krūšu dziedzeri jāmasē ļoti viegli, galvenokārt izdarot riņķveida glāstīšanu un ļoti vieglu klauvēšanu. Krūtis jāmasē, apejot krūšu galus.

Tad masē rokas. Taktika tāda pati, kā masējot kājas.

Katrs masāžas paņēmiens jāatkārto apmēram 3–4–6 reizes. Sāk ar glāstīšanu, seko berzēšana (vai mīcīšana), iestarpina glāstīšanu un beidz ar klauvēšanu, vibrāciju vai glāstīšanu. Ja vēlas iegūt nomierinošu efektu, nobeidz ar glāstīšanu, ja tonizējošu – ar klauvēšanu.

Ja masē visu ķermeni (iespējamības robežās) – masāža ilgst 20–25–30 minūtes. Ja masē atsevišķas ķermeņa daļas – 8–10–15 minūtes. Uzsākot pašmasāžu, laiks ir īsāks, pēc tam to pagarina.

Jātrenē veiklība un kustīgums abās rokās. Jāiemācās atbrīvot (atslābināt) muskulatūru.

Pašmasāžu var izdarīt jebkurā dienas laikā – darbā, pārgājienā, sacensībās. Ja pašmasāžu izdara mājās no rīta vai vakarā, to vēlams kombinēt ar ūdens procedūrām un fizkultūru. Pašmasāžu arī profilakses nolūkos var izdarīt 1–2–3 reizes dienā.

Asja E G L Ī T E,
P. Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas ārste,
Ints Z E I D L E R S,
iekšķīgo slimību katedras asistents