Normāli, veseli zobi ir balti ar dažādu nokrāsu – no zilgani baltas (piena zobi) līdz bāli pelēkai vai pat dzeltenīgai (pastāvīgie zobi). Mazāk vai vairāk izteikta zobu dzeltenā nokrāsa par patoloģiju neliecina.

Neatkarīgi no emaljas nokrāsas visiem veseliem zobiem ir raksturīga īpaša caurspīdība – emaljas spīdums. Atsevišķos gadījumos emalja zaudē spīdumu, kļūst duļķaina, krītaina. Zobu krāsas maiņa dažreiz var būt vienīgais simptoms kāda patoloģiska procesa attīstībā.

Zobu krāsa var būt citādāka, ja ir slikta mutes dobuma higiēna, ja zobu kronīti sedz nenotīrīts zobu aplikums. Aplikuma veidošanās intensitāte ir atkarīga no ogļhidrātu daudzuma uzturā, no siekalu viskozitātes un no regulāras mutes dobuma higiēnas. Ja aplikums jau paspējis izveidoties, tas nav noņemams ar parastām zobu tīrīšanas metodēm. Aplikums var būt arī iekrāsojies (no smēķēšanas, uzturvielām, medikamentiem).

Zobu krāsa mainās kariesa gadījumā. Zobu kariesa sākuma stadija emaljā redzama kā saduļķojums, pēc tam parādās krītains plankums, kas vēlāk iegūst dzelteni brūnu nokrāsu. Zobu krāsas maiņa, kas rodas, sabrūkot audiem, ir ļoti grūti novēršama, jo asins krāsvielas iespiežas dentīna kanāliņos un pārkrāso dentīnu iesārtu, pēc tam zobs kļūst tumšāks un zilgans. Priekšzobos tas rada kosmētisku defektu, ko dažreiz var novērst, zobu balinot ar ķīmiskiem līdzekļiem, kā arī ar gaismas vai siltuma iedarbību. Balinātie zobi kļūst trausli.

Zobu krāsu var mainīt arī nekariozas zobu vietu audu slimības. Tās rodas zoba veidošanās periodā un pēc būtības ir zobu cieto audu attīstības defekts. Priekšējie pastāvīgie zobi cieš, ja bērna pirmajā dzīvības gadā ir zobu attīstības traucējumi. Grūtniecības laikā (pēdējos sešos grūtniecības mēnešos) vai pirmsskolas vecuma bērniem ilgstoša tetraciklīna grupas antibiotiku lietošana arī veicina zobu krāsas maiņu.

Tātad zobu krāsas maiņas pamatā var būt dažādi iemesli. Taču, lai tos noskaidrotu, jāgriežas pie zobārsta.

Ruta C A R E,
Terapeitiskās stomatoloģijas katedras docente