Sīpoli un ķiploki ir iemīļoti garšaugi, kurus vairāk vai mazāk lieto visas tautas. Nav tādas slimības, pret kuru sīpoli un ķiploki nebūtu ieteikti kā ārstnieciski līdzekļi.

Sīpolus lieto plašāk nekā ķiplokus. Sīpolos ir samērā daudz cukura, ēterisko eļļu, minerālvielu un mikroelementu. Vitamīnu sīpolos ir maz – nedaudz karotīnu (A provitamīna), daži B grupas vitamīni un vēl C vitamīns. Turpretim sīpolu lokos C vitamīna ir 6 reizes vairāk nekā pašos sīpolos. Tādēļ ziemā un agrā pavasarī, kad maz citu zaļumu, loki ir vērtīgs vitamīnu avots. Sīpolus ikdienā izmanto garšvielām, dažādu produktu konservēšanai, marinēšanai, skābēšanai.

Ķiplokos ir daudz mikroelementu – sēra un joda. Turklāt jods ķiplokos ir organisku savienojumu veidā un labi izmantojas organismā. Bez tam sīpolos un ķiplokos ir antibakteriālās vielas – fitoncīdi. Tie spēj nonāvēt slimību iedīgļus; ķiploku un sīpolu fitoncīdi darbojas arī pret gripas vīrusu.

Spēcīgākas antibakteriālās īpašības ir svaigiem sīpoliem un ķiplokiem, lai gan daļēji tās saglabājas arī pēc karsēšanas (ēdienu gatavojot). Prasmīgās rokās ķiploki ir vērtīgs dažādu ēdienu garšas uzlabotājs. Tomēr brīvi lietot ķiplokus uzturā var tikai veseli cilvēki. Ķiploku, tāpat sīpolu ēteriskās eļļas spēcīgi iedarbojas uz gremošanas orgānu gļotādu, kairina nieres un aknas. Nieru un aknu slimniekiem, kam ir iekaisumi gremošanas norises. Sīpolos ir arī augu fermenti, kuri veicina olbaltumvielu sašķelšanos. Tomēr, ja sīpolus un ķiplokus lieto daudz un sistemātiski, tie gremošanas dziedzeru sekrēciju var nomākt.

Ir norādījumi, ka ķiploki labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu, paplašina asinsvadus. Tos iesaka aterosklerozes slimniekiem. Ķiploku ēteriskās eļļas izdalās caur plaušām, veicina bronhu dziedzeru sekrēciju un līdz ar to atkrēpošanu. Ķiploku spēcīgais aromāts vēl ilgāku laiku pēc lietošanas izdalās caur elpošanas orgāniem. Tādēļ vēlams ķiplokus ēst dienas otrajā pusē, pēc darba.

M. L A Z D I Ņ A,
medicīnas zinātņu kandidāte