Ne velti liepu tautā dēvē par medus koku. Jūnija beigās liepu aleju vai tikai viena atsevišķa koka tuvumā jūtams spēcīgs aromāts, kas pievilina bites. Liepu medus atzīts par vislabāko daudzu citu medus šķirņu vidū. Bez tam liepziediem piemīt ārstnieciskas īpašības. Tie satur vērtīgas vielas, arī C vitamīnu un karotīnu (A provitamīns). Liepziedu uzlējumam ir sviedrējoša, mīkstinoša, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība. Tas lietojams gan iekšķīgi (piemēram, pret bronhītu), gan ārīgi (rīkles skalošanai angīnas vai mutes dobuma un žāvas iekaisuma gadījumā). Uzlējums sautējošas kompreses vai mitra apliekamā veidā līdz arī pret apdegumiem, locītavu sāpēm, čūlām, hemoroīdu mezglu iekaisumiem.

Liepziedi kopā ar gaiši zaļajām seglapām jāievāc, kad lielākā daļa ziedu ir uzziedējuši. Vākšana turpinās 10 dienas, protams, drošā attālumā no autoceļiem vai citiem kaitīgu vielu avotiem. Vēlāk plūkti ziedi žāvēšanas laikā kļūst tumši, sačokurojas un zaudē vērtību. Nevajag lasīt arī lietus vai rasas samitrinātus ziedus, jo žāvējot tie nobrūnē vai nomelnē un tāpat zaudē dziednieciskās īpašības.

Liepziedus vislabāk žāvēt uz bēniņiem, nojumē vai labi vēdināmās telpās, izklājot tos uz papīra vai maisa drēbes 3–5 cm biezā kārtā. Žāvēšanu pārtrauc, kad ziedi kļuvuši trausli.

Uzlējumam ņem 3 ēdamkarotes izžāvētu liepziedu, ieber emaljētā traukā un pārlej ar glāzi vārīta ūdens, uzliek vāku un, pa brīdim apmaisot, karsē ūdens peldē 15 minūtes. Pēc tam uzlējumu 45 minūtes dzesē, izkāš, biezumus nospiež un pārlej ar vārošu ūdeni, lai glāzē būtu pilna (200 ml).

Liepziedu uzlējumu dzer karstu pa 1–2 glāzēm pēc ēšanas 2–3 reizes dienā.