Ilggadējā skolēnu pazeminātas redzes iemeslu analīze liecina, ka pirmo vietu nemainīgi ieņem tuvredzība, turklāt skolas gados tai ir tendence progresēt. Prese, televīzija, radio bieži informē par jauniem, lieliskiem tuvredzības ārstēšanas rezultātiem, bet saslimstība nemazinās. Šobrīd ārstu rokās jau ir diezgan plašs pretpasākumu klāsts un daudzos gadījumos palīdzība ir efektīva. Taču galvenais uzdevums ir nepieļaut tuvredzībai izveidoties, jo, reiz radusies, tā paliek visu mūžu.

Šis uzdevums vēl nav atrisināts, jo diemžēl tuvredzības cēloņu novēršana atkarīga ne tikai no medicīnas sasniegumiem vien, bet arī no sabiedrības attieksmes pret veselīgu dzīvesveidu visplašākā nozīmē, no katra cilvēka attieksmes pret savu veselību, kā arī no labvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem. Tādēļ tuvredzības profilaksē jāiesaistās visiem, kas tieši vai netieši piedalās jaunās paaudzes audzināšanā.

Uz šādu kopdarbu mudina arī Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas izdotās metodiskās rekomendācijas par tuvredzības progresēšanas profilaksi. Tās paredzētas galvenokārt ārstiem un skolotājiem.

Īsi atgriezīsimies pie tuvredzības izcelšanās iemesliem un redzes higiēnas vispārējiem noteikumiem.

Ir pierādīts, ka tuvredzības izcelsme un progresēšana ir saistīta ar iedzimtību un apkārtējās vides iedarbību. Iedzimtība izpaužas, ja tuvredzība bijusi ģimenes iepriekšējās paaudzēs. Apkārtējās vides iedarbība uz redzi galvenokārt saistīta ar acu piepūli, skatoties tuvumā, un acu spēju pielāgoties skaidrai redzei dažādos attālumos, t. i., ar akomodācijas spēju. Parasti tuvredzība bijusi ģimenes iepriekšējās paaudzēs. Apkārtējās vides iedarbība uz redzi galvenokārt saistīta ar acu piepūli, skatoties tuvumā, un acu spēju pielāgoties skaidrai redzei dažādos attālumos, t. i., ar akomodācijas spēju. Parasti tuvredzība attīstās bērniem, kuriem ir liela redzes slodze (ilgstoša lasīšana nepietiekamā apgaismojumā, televīzijas pārraižu nenormēta skatīšanās, zīmēšana, rokdarbi utt.), it sevišķi gadījumos, kad akomodācijas spējas ir pazeminātas. Šo spēju pazemināšanos novēro novājinātiem, bieži slimojošiem, fiziski vāji attīstītiem un nenorūdītiem bērniem. Tātad tuvredzību veicina neracionāla un pārmērīga acu piepūle.
Tuvredzības izcelsmes un progresēšanas profilakses pasākumi:
1) racionāla bērnu fiziskā audzināšana, sporta zāļu un laukumu regulāra izmantošana. Rudens un pavasara krosu organizēšana, atsevišķas veselības un skrējienu dienas bez pastāvīga iepriekšēja treniņa kopējo veselības stāvokli neuzlabo, bet pat pasliktina. Šajā ziņā vislielākā atbildība gulstas uz sporta dzīves organizētājiem un vecākiem. Bērnu fiziskās audzināšanas iespējas cieši saistītas arī ar apkārtējās vides, mūsu upju, ezeru, jūras piesārņošanu, it īpaši ņemot vērā nepietiekamo nodrošinājumu ar slēgtajiem peldbaseiniem. Fiziskā aktivitāte, vecumam atbilstošs uzturs nodrošina vesela bērna augšanu.

2) Redzes higiēnas noteikumu stingra ievērošana: augumam atbilstošs darba vietas iekārtojums, grāmatu, burtnīcu attālumam no acīm jābūt 30–35 cm, ik pēc 30–40 min. aktīvas redzes piepūles nepieciešams 5–10 minūšu pārtraukums, kura laikā jāizdara acu vingrinājumi, darba un mācību telpām jābūt pietiekami apgaismotām.

Mācību gada laikā 2. un 4. mācību stundas beigās nepieciešama 3–5 minūtes ilga fizkultūras pauze. Tās laikā jāizpilda noteikti acu vingrinājumu kompleksi (izstrādāti Helmholca Acu slimību zinātniskās pētniecības institūtā Maskavā).

Acu vingrinājumu komplekss 1.–3. klašu skolēniem

1. Sākuma stāvoklis – sēdus. Atlaižoties pret sola atzveltni – dziļa ieelpa, noliecoties uz priekšu, pret sola virsmu, – izelpa. Atkārto 5–6 reizes.

2. Sākuma stāvoklis – sēdus, atlaižoties pret sola atzveltni. Aizver plakstus, stipri samiedz acis, pēc tam atver. Atkārto 4 reizes.

3. Sākuma stāvoklis — sēdus, rokas saliektas elkoņos, jostasvietā. Pagriežot galvu pa labi, paskatās uz labo elkoni, pagriežot galvu pa kreisi – uz kreiso elkoni. Atgriežas sākuma stāvoklī. Atkārto 4–5 reizes.

4. Sākuma stāvoklis – sēdus, rokas izstieptas uz priekšu, skatiens uz pirkstu galiem. Paceļot rokas uz augšu, izdara ieelpu un ar skatienu seko rokām, nepaceļot galvu. Rokas nolaižot – izelpa.
Atkārto 4–6 reizes.

Acu vingrinājumu komplekss 4.–11. klašu skolēniem

1. Sākuma stāvoklis – sēdus. Atlaižoties pret sola atzveltni – dziļa ieelpa. Noliecoties uz priekšu, pret sola virsmu – izelpa. Atkārto 5–6 reizes.

2. Sākuma stāvoklis – sēdus, rokas saliektas elkoņos, jostas vietā. Pagriežot galvu pa labi, paskatās uz labo elkoni, pēc tam – pagriežot galvu pa kreisi – uz kreiso elkoni. Atgriežas sākuma stāvoklī. Izpilda 5–6 reizes.

3. Sākuma stāvoklis – sēdus. Atlaižoties pret sola atzveltni, aizver plakstus, stipri samiedz acis, pēc tam tās atver.
Atkārto 5–6 reizes.

4. Sākuma stāvoklis – sēdus, rokas izstieptas uz priekšu, skatiens vērsts uz pirkstu galiem. Ceļot rokas uz augšu, izdara ieelpu un ar skatienu seko pirkstu galiem. Ceļot rokas uz augšu, izdara ieelpu un ar skatienu seko pirkstu galiem, nepaceļot galvu. Rokas nolaižot – izelpa. Atkārto 4–6 reizes.

5. Sākuma stāvoklis – sēdus, acis aizvērtas. 30 sek. ar rādītājpirkstu galiem caur plakstiem viegli masē acis.

Fizkultūras pauzes vada skolotājs vai fiziskās kultūras organizators.

Vingrinājumus ieteicams apgūt mājās, vecāku uzraudzībā, lai mācību stundas laiku izmantotu lietderīgi. Šie vingrinājumi ieteicami arī mājās, mācību starpbrīžos. Minētie vingrinājumi, tāpat kā pārējie acu ārstu ieteiktie vingrinājumi rezultātus dos tikai tad, ja tos izpildīs regulāri un pastāvīgi, ar vajadzīgo nopietnību.

Katra bērnam poliklīnikas acu slimību kabinetos vai mājas apstākļos (ievērojot ārsta norādījumus) jāizpilda akomodācijas vingrinājumi. Nodarbību ilgums līdz vienai stundai, kursā 25–30 nodarbības, jāveic 2 reizes gadā.

Šādi vingrinājumi būtu jāizpilda arī skou medicīniskajos kabinetos skolu mediķu vai apmācītu metodiķu uzraudzībā.

Pedagogiem pastāvīgi jāraugās, lai skolēni ievēro redzes higiēnas noteikumus, izpilda acu ārstu norādījumus par briļļu nēsāšanu. Jācenšas samazināt redzes piepūli, jāpastiprina fiziskā audzināšana, sevišķi bērniem ar tuvredzību un vāju veselību.

Ikgadēja redzes pārbaude jāizdara visiem skolēniem, sevišķi uzmanība jāpiegriež tuvredzīgiem un riska grupas (bieži slimojošiem) bērniem. Šo pasākumu izpilde samazina tuvredzības izcelsmes un progresēšanas iespēju skolas vecumā.

Maija S A L N A,
aizsardzības centra vadītāja