Klimaktērija periods ir neizbēgams ikvienas sievietes dzīvē. Tas var iestāties agri – līdz 40 gadu vecumam – un vēlu – pēc 55 gadu vecuma, bet neatkarīgi no tā iestāšanās laika sievietes šajā periodā nomāc dažādas kaites. Tomēr nav likuma bez izņēmuma. Sievietes, kuras jau kopš jaunības ir nodarbojušās ar fizisko kultūru un sportu un to nav pārtraukušas arī pusmūžā, šo periodu pārcieš daudz vieglāk.

Sievietes organisma «pārskaņošanās» procesu pavada dažu tā sistēmu darbības traucējumi – nervu sistēmas darbībā. Var novērot arī muskuļu tonusa pazeminašanos, kas var būt par iemeslu pārmaiņām sievietes figūrā, stājā un gaitā.

Klimaktērija periodā sievietēm nepieciešams ārsta padoms.

To līdzekļu vidū, kas atvieglo sievietes stāvokli klimaktērija periodā, vienu no nozīmīgākajām vietām ieņem ārstnieciskā fiziskā kultūra – masāža un vingrojumi.

Masāžai reklāma nav vajadzīga. Jau piecus tūkstošus gadu masāža pazīstama kā efektīvs līdzeklis pret daudzām slimībām. Ar retiem izņēmumiem masāža palīdz jebkuras cilvēka organisma sistēmas funkcionālo traucējumu ārstēšanā. To zina visi, kas izmantojuši masāžu ārstniecības vai profilakses nolūkā, taču ne katrs saprot, kā masāža iedarbojas uz organismu.

Ievērojot to, ka šajā rakstā runāsim nevis par masiera veikto masāžu, bet par pašmasāžu, tas ir, par masāžu, ko pielieto pati sieviete, kurai tā nepieciešama, īsumā iepazīstināšu ar masāžas fizioloģiskās iedarbības pamatiem.

Masāža, tas ir, tās dažādo paņēmienu kopums, ļauj diferencēti iedarboties uz ādu, muskuļiem, asinsrites sistēmu, nerviem un vielmaiņu.

Ietekmējot kapilārus un nervu galus, kas atrodas ādā, mēs uzlabojam ādas sekretoro darbību, tās «elpošanu».

Veicinot vielmaiņu ādā, pozitīvi ietekmējam arī vispārējo vielmaiņu organismā.

Valda uzskats, ka ar masāžu var atbrīvoties no pārmērīgiem taukiem. Tāds uzskats ir maldīgs, jo masāža atstāj ļoti nenozīmīgu ietekmi uz zemādu.

Masāža tonizējoši un trenējoši ietekmē asinsrites sistēmu – galvenokārt kapilārus, atverot tā sauktos rezerves kapilārus. Kādas pārmaiņas notiek muskuļu kapilāru tīklā, to redzam no šāda eksperimenta: kapilāru skaits muskuļu šķērsgriezuma vienā kvadrātcentimetrā miera stāvoklī ir 31, bet pēc masāžas 1400. Masāža arī paplašina asinsvadus un limfvadus. Palielinot asins pieplūdi masējamai vietai, notiek aktīvāka gāzu apmaiņa starp asinīm un audiem.

Masāžas ietekme uz nervu sistēmu ir atkarīga no masāžas paņēmienu izvēles un to dozēšanas. Daži paņēmieni uzbudina nervu sistēmu, citi iedarbojas nomierinoši. Mainot spēku, ar kādu pielietojam šos paņēmienus, un to ilgumu, gūstam dažādu ietekmi. Piemēram, viegla masāža uz nervu izejas vietām, lai remdētu sāpes, pielietojam dziļu, enerģisku masāžu.

Lielu ietekmi masāža atstāj uz vielmaiņu. Tā rada dažādas pārmaiņas apskābļošanās un reģeneratīvajos procesos. Masāžas ietekmē asinīs paaugstinās hemoglobīna un sarkano asinsķermenīšu daudzums. Pastiprināti izdalās urīns. Masāža veicina ogļskābes izdalīšanos. Masāža atšķirībā no fizskajiem vingrinājumiem nepalielina pienskābi muskuļos. Liels pienskābes daudzums muskuļos rada to ātru nogurumu un samazina muskuļu darba spējas.

Tāda īsumā ir masāžas ietekme uz cilvēka organismu.

Sieviešu pašmasāža klimaktērija periodā galvenokārt aprobežojas ar kāju un roku masāžu. Atsevišķos gadījumos tiek masēts arī vēders, galva un josla ap kaklu.

Pārejot pie pašmasāžas tehnikas, nepieciešams aizrādīt, ka masējamām ķermeņa daļām jābūt atslābinātām.

Ja masāžu izdara masieris, tad atrast vidējo fizioloģisko stāvokli, kas nodrošina masējamā iecirkņa pilnīgu atslābumu, nav grūti. Daudz grūtāk to panākt pirms pašmasāžas, bet arī šajos gadījumos masējamās kājas vai rokas atslābumu garantē šo locekļu noteikts stāvoklis.

Uzsākot kājas pašmasāžu, tā uzlikta uz tahtas un nedaudz saliekta ceļa locītavā. Otra kāja nolaista uz grīdas. Masējamā kāja aptverta ar abām rokām pie potītēm un, slīdot pa ādas virspusi, rokas virzās līdz kājstarpei. Šajā pašā virzienā izdarām mīcīšanu, tas ir, muskuļi tiek satverti starp lielo un pārējiem pirkstiem un viegli saspiesti, vienlaikus tos it kā atvelkot no kaula. Masējot augšstilbus, pielietojam plikšķināšanu. Plikšķināšanu izdara ar plaukstas pamatni un nedaudz saliektiem pirkstiem.

Izdarot rokas pašmasāžu, sieviete sēž un masējamā rokā, piemēram, kreisā, viegi saliekta elkonī, atrodas uz labās kājas augšstilba. Ar labo roku izpildām glaudīšanu un mīcīšanu virzienā no delnas uz pleca locītavu. Plikšķināšanas vietā ērtāk pielietot kapāšanas paņēmienu, ko izpilda ar atslābinātas plaukstas ārējo malu.

Locītavām pielieto apļveida glaudīšanu ar plaukstu un berzēšanu. Berzējot pirksti vai plauksta nevis slīd pa ādu kā glaudot, bet gan āda tiek vilkta līdzi; tā it kā pārvietojas kopā ar masējošās rokas pirkstiem.

Berzējot gūžas locītavu, nepieciešams atslābināt sēžas muskuli. Sieviete stāv uz grīdas, kāja, kuras locītava tiks masēta, nolikta nedaudz sānis un uz priekšu, vienlaikus tā mazliet saliekta ceļa locītavā. Pielietojam tos pašus masāžas paņēmienus.

Vēdera masāža notiek, guļot uz muguras; zem ceļiem jāpaliek dīvāna veltnītis vai spilvens. Ar plaukstu izdarāma apļveida glaudīšana pulksteņa rādītāju virzienā.