Rūpīga, racionāla kāju kopšana ļauj izvairīties no tādām nepatīkamām kāju pēdu vainām kā pārmērīga svīšana, sēnīšu slimības, ādas pārragošanās un sprēgāšana.
Racionālas higiēnas pamatu pamats ir tīrība, taču ar parastu ikvakara kāju mazgāšanu, pareizāk sakot, apmazgāšanu zem dušas strūklas, ir par maz, lai saglabātu kāju pēdu ādas veselību. Tādēļ vismaz trīs reizes nedēļā nepieciešama ilgāka kāju pelde pēc iespējas dziļākā bļodā vai spainī. Ūdenim jābūt siltam; ja kāju vēnas nav paplašinātas, peldes ūdens var būt pat karsts. Ūdenim pievieno dažādus vannas ekstraktus. Peldei jāilgst 15–20 minūtes; ūdens temperatūra visu peldes laiku jāuztur vienāda, pielejot klāt karstāku ūdeni. Peldes beigās pēdas kārtīgi jāsaziepē un ar pumeku vai suku jānoberž uzbiezējumi no papēžiem, pēdu apakšas lielā pirksta (šis raga slānis traucē staigāt, sekmē nogurumu, plēš zeķes, kropļo pēdu).
Kamēr āda vēl ir mīksta, tajā jāiemasē mīkstinošs krēms; ja nav speciālu kāju kopšanai paredzētu kosmētisku līdzekļu, var izmantot krēmu roku ādas mīkstināšanai. Ja pēdu āda ir pārlieku sausa un sprēgā, tajā jāiemasē silta eļļa – šim nolūkam labi noder arī parasta saulespuķu eļļa.
Labvēlīga ietekme ir pēdu mērcēšanai cietes peldē: puskilogramu kartupeļu miltu iejauc 7 litros ūdens. Peldei jābūt labi siltai un jāilgst 20 minūtes.
Apavi ar cietu, neelastīgu (piemēram, koka) zoli sekmē pārragojumu un uzbiezējumu veidošanos uz kāju pēdām, tādēļ nevajadzētu šādus apavus valkāt pastāvīgi.

Pēc peldes vai parastas mazgāšanas kājas obligāti jānoslauka pilnīgi sausas, īpašu vērību veltot pirkstu starpām. Ja āda pirkstu starpās sprēgā un uzbriest, tā jāapstrādā ar salicilspirtu, kliņģerīšu preparātiem, talku.

Ja kājas pārmērīgi svīst, izplatot nepatīkamu smaku, kāju tīrībai (jāveltī sevišķa uzmanība. Peldes nepieciešamas katru dienu, ieteicams peldes ūdenim pievienot mazliet kālija permanganāta. Pret svīšanu palīdz arī peldes ozola mizu novārījumā. Pēdas jānoslauka pilnīgi sausas, jālieto talks, dezodoranti. Var iztikt ar parastiem dezodorantiem, taču labāk lietot (ja vien tie dabūjami) speciāli kāju kopšanai domātos preparātus, kam ir antibakteriālas īpašības. Ik dienas jāmaina zeķes, jāvalkā apavi ar ādas zoli, jālieto un bieži jāmaina ieliekamās zolītes. Tie, kam pārlieku svīst kājas, slēgtus apavus var valkāt tikai uz ielas: mājās vai darbā tie jānomaina ar viegliem, vaļējiem apaviem. Nav ieteicami apavi, kas gatavoti no auduma, jo tie ātri piesūcas ar sviedru smaku.

Pietūkums ap potītēm var būt ne tikai kāju pārpūles sekas, bet arī dažādu slimību izpausme. Jānoskaidro tātad pietūkuma cēlonis. Pārpūlētām pietūkušām kājām nāks par labu, ja valkāsim ērtus apavus, guļot novietosim kājas augstāk, staigāsim pēc iespējas vairāk ar basām kājām.