Dārzeņi ir vieni no vērtīgākajiem pārtikas produktiem, kas cilvēkam ir nepieciešami ikdienas uzturā. Pēc Krievijas Medicīnas Zinātņu akadēmijas Uztura institūta datiem, vienam iedzīvotājam gadā jāpatērē vidēji 140 kg dārzeņu. Mūsu republikā zinātnieku ieteiktā dārzeņu uzturnorma katram cilvēkam ir 146 kg, bet tālākajā perspektīvā – 164 kg. Taču pagaidām katrs Latvijas iedzīvotājs patērē tikai 72–85 kg dārzeņu.

Parastie dārzeņi satur daudz bāzisko minerālvielu, vitamīnu, bet garšvielu dārzeņi – ēteriskās eļļas, kuru dzīvnieku valsts produktos ir maz vai nav nemaz. Dārzeņos ir arī daudz celulozes, kas regulē gremošanas trakta darbību. Pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem 30—40 g minerālvielu. Dārzeņos sastopamie ogļhidrāti labvēlīgi ietekmē aknu un sirds darbību un līdz ar to gremošanu. Sīpolos un ķiplokos in fitoncīdi. Tie nonāvē dažādus mikroorganismus un veicina asinsriņķošanu, labvēlīgi ietekmē nervu un smadzeņu darbību.

Gadā vēlamais dārzeņu patēriņa daudzums uz vienu iedzīvotāju ir šāds:

kāposti … 25 kg,
ziedkāposti … 8 kg,
sarkanie galviņkāposti … 2 kg,
kolrābji, Briseles,
Savojas kāposti … 2 kg,
skābēti kāposti … 18 kg,
burkāni … 8 kg,
bietes … 6 kg,
kāļi, rāceņi … 2 kg,
rutki, redīsi … 4 kg,
selerijas, pētersīļi … 6 kg,
tomāti … 20 kg,
sīpoli … 8 kg,
ķiploki … 2 kg,
sīpolloki … 2 kg,
gurķi … 9 kg,
arbūzi … 2 kg,
ķirbji, kabači … 3 kg,
zirņi … 5 kg,
pupiņas, dārza pupas … 3 kg,
salāti, spināti … 6 kg,
rabarberi … 2 kg,
skābenes … 1 kg.

Sevišķi vēlams uzturā palielināt pākšaugu izmantošanu (līdz 12–15 kg), jo tie satur civēka organismam nepieciešamās olbaltumvielas.

Slimnīcu dārzeņu patēriņam, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, gadā jāsasniedz 15,4 kg, tai skaitā gurķu – 4,3 kg, tomātu – 5,6 kg, zaļumu dārzeņu – 5,5 kg.

E. Indriksons,
ar pielāgojumiem