Viens no augļu un ogu pārstrādāšanas veidiem ir biezeņa vārīšana. Tas ir ļoti izdevīgi, jo var izmantot gan neienākušos, gan pārgatavojušos un bojātos augļus un ogas.

Augļus un ogas vispirms notīra un nomazgā. Tad vāra nelielā ūdens daudzumā vai cep krāsnī. Vārīt vai cept var vai nu no mizām, sēklām un kauliņiem iztīrītus augļus vai kopā ar tiem. Ja izvārītie augļi nav attīrīti no neēdamām daļām, tos karstus izrīvē caur sietu vai izspiež dārzeņu sulas spiedē, sapilda burkās vai platkaklainās pudelēs un pasterizē. Pasterizācijai sapildītos traukus ieliek katlā, pārlej ar ūdeni un vāra: atkarībā no trauku tilpuma (0,5; 0,75; 1,0 l) attiecīgi 10–15 min. Burkas piepilda ar verdošo masu pilnas un tūlīt aizvāko ar novārītiem metāla vai plastmasas vāciņiem.

Augļu un ogu biezeņus ar samazinātu ūdens daudzumu iegūst šādi:
notīrītus augļus vai ogas saliek emaljētā traukā, to ieliek karstā krāsnī un ļauj augļiem savārīties masā. Masu sapilda traukos un rīkojas, kā iepriekš aprakstīts.

Augļu biezeņu izlietošanas veidi ir ļoti dažādi. Var izmantot saldo ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanai vai ziest uz maizes.

Augļu vai ogu biezeņus var pārstrādāt marmelādē, augļu sierā vai pastilā.

Marmelādi var iegūt no plūmju ērkšķogu, aveņu, brūkleņu, ābolu, bumbieru un citu augļu biezeņiem. Vienam kilogramam biezeņa pievieno 500–750 g cukura un maisot vāra uz lēnas uguns vai ūdens peldē, līdz izveidojas recekļveidīga masa, kas pikās krīt no karotes. To salej ar pergamentu izklātās kastītēs vai kādā lēzenā traukā. Lai iegūtu dažādu krāsu marmelādi, biezenim pielej ķiršu, aroniju vai aveņu sulu.

Augļu sieru gatavo tāpat kā marmelādi, tikai masu savāra biezāku un vārīšanas beigās tai pieliek medu pēc garšas. Gatavu masu salej saslapinātā drāniņā un noslogo, lai iegūtu apaļu ripuli.

Pastilas jeb uzputota augļu masa. Ābolus pastilas gatavošanai izcep un izberž caur sietu. Glāzei biezeņa pievieno pusglāzi cukura un puto tik ilgi, līdz masa kļūst balta un bieza. To 3 cm biezumā uzlej uz plāts, kura izklāta ar pergamenta papīru, kas noziests ar eļļu vai sviestu, kaltē 40–50o, līdz masas virspuse nožūst. Pastilām cukura vietā var izmantot arī medu (1:1).

Brūkleņu pastila. Tīras, labi nogatavojušās ogas nomazgā, notecina ūdeni, saber emaljētā traukā un cep krāsnī, līdz ogas izjūk. Tad tās izrīvē caur sietu, pievieno cukuru (1 glāzei ogu pusglāzi cukura) un puto, līdz iegūst biezu masu. To salej ar pergamentu izklātā plātē 1 cm biezumā un kaltē krāsnī nelielā siltumā, līdz virsa apžūst. Pēc tam uzlej jaunu kārtu saputotās masas un turpina kaltēšanu. Pastilu sagriež gabaliņos.

Pastilas gatavo arī ar olu baltumu. Tad 1 glāzei biezeņa pieliek 1/2–3/4 glāzes cukura, samaisa un pievieno 2–3 saputotus olu baltumus. Pēc tam masu puto, līdz tā iegūst biezu konsistenci, un kaltē, kā iepriekš aprakstīts.

M. Pētersone,
profesore