Savvaļā tā aug Vidusjūras apgabalā. Pie mums to audzē dārzos kā dekoratīvu, ārstniecības un pārtikas augu. Medicīnas un pārtikas rūpniecības vajadzībām kultivē kuplās kliņģerītes ar tumši oranžiem vai sarkanoranžiem ziediem. Audzē saulainās vietās dažādās augsnēs, bet vislabāk tās aug kaļķotās, labi mēslotās māla, mālsmilts un arī drenētās purva augsnēs ar pietiekamu mitrumu. Augi sadīgst pēc 6—12 dienām, bet ziedēt sāk apmēram pēc 40 dienām.

Kliņģerīte ir dekoratīvs līdz 60 cm augsts viengadīgs asteru dzimtas lakstaugs. Stublāja augšdaļā ir matiņi un dziedzerīši. Lapas – pamīšus, vienkāršas, otrādi olveidīgas, iegarenas vai lancetiskas, mala – sekli zobota. Ziedi sakopoti kurvīšos, to diametrs 3–5 cm. Augļi – dažādas formas (sirpjveidīgi, lokveida spārnaini, apločveidīgi) un lieluma dzeltenīgi brūngani sēkleņi, kuru izliektā mala ir kārpaina. Augi zied no jūnija līdz vēlam rudenim.

Ievāc uzziedējušus kliņģerīšu ziedu kurvīšus vairākas reizes veģetācijas periodā, tos noplūcot bez kāta vai ar 1 cm garu kāta palieku. Pirms žāvēšanas atlasa iespējamos piemaisījumus. Žāvē, izbērtus plānā slānī uz audekla, tīra papīra, saplākšņa siltā vietā bēniņos, šķūnī, kur ir laba ventilācija, vai arī mākslīgā siltumā līdz +45 oC temperatūrā. Bieži pārcilā.

Ziedi žāvējot un uzglabājot jāsarga no tiešas saules gaismas. Uzglabā, iesaiņotus papīra, audekla maisos, stikla, metāla, papes vai saplākšņu traukos, kastēs.

Droga derīga divus gadus.

Kliņģerīšu ziedi satur ēteriskās eļļas, flavonglikozīdus, karotinoīdus, nedaudz salicilskābes, gļotvielas u. c.

Rūpnieciski gatavo jauktās tējas, tinktūru, žultsdzinēju preparātu kaleflonu, karofilēna ziedi, kompleksos preparātus kaferīdu, rotokanu, aloromu u. c. Gatavo arī ziedu uzlējumus, novārījumus, ziedi.

Uzlējumiem un novārījumiem ņem 20 g (2 ēdamkarotes vai 1–2 tējkarotes) ziedu drogas uz glāzi verdoša ūdens. Novārījumu vāra 15–20 minūtes, ļauj ievilkties 45 minūtes (termosā var turēt 4–6 stundas). Uzlējumam ļauj ievilkties 15–20 minūtes bez vārīšanas.

Kliņģerīšu aktīvās vielas darbojas baktericīdi, spazmolītiski, pastiprina kuņģa un aknu sekrēciju, sekmē granulācijas audu veidošanos un brūču sadzīšanu.

Iekšķīgi lieto uzlējumus, novārījumus pa 1/3–1/2 glāzei, tinktūru – pa 10—20 pilieniem 2–3 reizes dienā ēdienreižu starplaikā kā spazmolītisku pretiekaisuma, žultsdzinēju līdzekli gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, aknu, žultspūšļa, žultsceļu iekaisumu, kolīta, enterokolīta gadījumā. Šim nolūkam vēl izmanto arī jaukto tēju, kurā vienādās daļās ir kliņģerīšu, kumelīšu ziedi un pelašķu laksti, vai preparātu rotokanu, kura sastāvā ir iepriekš minēto augu ekstrakti. Bez tam kliņģerīšu preparātus lieto pret sirds un asinsvadu slimībām, kuras saistītas ar elpas trūkumu, tūsku, sirdsklauvēm, klimaksa traucējumiem, kā vieglu nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli.

Kaferīdu (kliņģerīšu ziedu pulveris kopā ar dzelzi) lieto pret mazasinību.

Ārīgi izmantojamas šķidrās zāļu formas (1 tējkarote tinktūras uz tasi ūdens) skalojumiem, apliekamajos, kompresēm mutes dobuma, rīkles gala, deguna iekaisumu gadījumā, kā arī ginekoloģijā (pēc ārstes norādījuma).

Tautas medicīnā izmanto ziedu kurvīšus un mēlziedus novārījumu vai ziedes gatavošanai. Iekšķīgi lieto (bez jau iepriekš minētā) žultsakmeņu, kuņģa spazmu, rahīta, skrofulozes, galvas reiboņu, bezmiega, vemšanas, caurejas gadījumā, kā arī pret nervozitāti klimaksa periodā, kuņģa un ginekoloģisku asiņošanu. Ārīgi izmanto arī svaigu lakstu sulu, no kuras gatavo emulsiju, ziedi. Lieto kompresēs, apliekamajos (līdzīgi arnikai), izmežģījumu, grūti dzīstošu, trofisku čūlu, mastītu, furunkulu, izgulējumu, sastiepumu, sasitumu, apsaldējumu, konjunktivīta, blefarīta gadījumā.

Svaigus kliņģerīšu ziedus un lakstus izmanto arī homeopātisko zāļu pagatavošanai un veterinārijā.

Pārtikas rūpniecībā izmanto kliņģerīšu krāsvielas (flavonoīdus un karotinoīdus) produktu krāsošanai dzeltenā, oranžā krāsā.

Kliņģerītes plaši lieto kosmētiskajos krēmos, uzlējumos, atšķaidītu tinktūru (2 ēdamkarotes uz 1/4 l ūdens) – taukainas sejas ādas tīrīšanai, maskām. Pret vasaras raibumiem divas reizes dienā lieto šādu maisījumu: kliņģerīšu lakstu sula vienādās daļās ar jāņogu vai citronu sulu un mandeļu eļļu.

Helēna R U B I N E,
farmācijas zinātņu kandidāte