Jo agrāk bērns iemācīsies peldēt, jo ātrāk viņš būs nodrošināts pret varbūtējiem nelaimes gadījumiem ūdenī, jo vairāk tiks sekmēta cilvēka vispusīga fiziskā attīstība.

Lai sagatavotu bērnu peldēt apmācībai vispirms prasmīgi organizējami un izmantojami norūdīšanās pasākumi — gaisa peldes, norīvēšanās ar samitrinātu dvieli, sūkli, flaneļa drēbes gabalu aplaistīšanās ar ūdeni. Reizē ar to bērns pakāpeniski pieradinās pie ūdens. Tā, piemēram, turot divus gadus vecu bērnu pie rokas, varam iebrist ūdenī, iegremdēties tajā, aizturēt elpu, atvērt zem ūdens acis. Tas viss jāmāca, izraisot bērnam prieku, bet nevis piespiežot viņu izpildīt vienu vai otru vingrinājumu, lai neradītu bailes no ūdens. Šai nolūkā pēc iespējas vairāk jāizmanto dažādas rotaļas. Varam arī peldēt, nosēdinot bērnu sev uz muguras. Atcerēsimies, ka peldēt apmācībai var noderēt jebkuras lēzenas upes, ezera vai jūras krasts ar smilšainu un tīru dibenu, pakāpeniski pieaugošu dziļumu un nelielu straumi, lai izraudzītajos ūdensbaseinos neieplūstu netīrs ūdens, lai vieta, kur nodarbojamies ar bērnu, būtu iepriekš rūpīgi pārbaudīta.

Kad bērns sasniedzis četru gadu vecumu un ir attiecīgi norūdīts, varam viņu mācīt pareizi elpot ūdenī, orientēties virs un zem tā, ūdenī pareizi gulēt uz krūtīm un muguras, ar visvienkāršākajām un racionālākajām kustībām pārvietoties pa ūdens virsmu, no neliela augstuma lēkt uz kājām ūdenī.

Arī šai nolūkā organizējamas rotaļas, kurās piedalās pieaugušie ģimenes locekļi.

Mācot bērnus peldēt, svarīgi iemācīt viņus pareizi elpot. Jāievēro, lai pēc katriem 2–3 elpas aiztures vingrinājumiem obligāti sekotu vingrinājumi ar ieelpu un izelpu, piemēram, bērns iebrien 60–80 cm dziļumā, vecāku pavadībā apmērcējas, pašļakstinās, vēzē kājas, pēc tam rokas – ar dažādu muskuļu sasprindzinājuma pakāpi un ātrumu, mācās pareizi un ritmiski ieelpot virs ūdens un izelpot zem tā. Jāpanāk, lai bērns šo vingrinājumu varētu veikt pēc kārtas 10–15 reizes. Pēc elpošanas var pamēģināt atrast priekšmetu zem ūdens, izpildīt kūleni uz priekšu ūdenī, «zvaigznīti» uz krūtīm un muguras un pāriet uz elpošanas vingrinājumiem. Seko «pludiņš» un «medūza». Un atkal ritmiska izelpa ūdenī un ieelpa virs tā. Visu šo nelielo vingrinājumu kompleksu var veikt rotaļu veidā, piemēram: kurš labāk izpildīs «zvaigznīti» uz muguras
Kurš ilgāks paliks stāvoklī «pludiņš»? Un tā tālāk. Pēc tam sākam apgūt slīdējumu uz krūtīm un muguras. Jāpiebilst, ka tas ir viens no tiem dinamiskajiem vingrinājumiem, kas palīdz bērnam izveidot priekšstatu par pirmo patstāvīgo virzīšanos ūdenī.

]