Izmaiņas matos turpinās visu cilvēka dzīvi, un kā paši mati, tā apmatojuma izplatība pakļauta bioģenētikas likumsakarībām, kurām pakļauts arī viss organisms. Matiem ir zināma nozīme ķermeņa temperatūras uzturēšanā un estētikā: matu trūkums vietās, kur tiem parasti jābūt, kā arī pārmērīgs apmatojums, kur tiem nav jābūt, negatīvi ietekmē cilvēka psihi.

Mats ir ragvielas (keratīna) veidojums. Šis process ir sarežģīts un lielā mērā atkarīgs no uztura īpatnībām un vispusības, kā arī no orgānu (kuņģa, aknu) stāvokļa.

Matu krāsu nosaka melanīns un lipohroms, kuri matos var atrasties vai nu sīku graudiņu veidā, vai difūzi. Pigments nav mehānisks piemaisījums matiem, bet tas ir ķīmiskā saistībā ar šūnu protoplazmu un starpšūnu vielu. Melanīns dod melnos un brūnos, bet lipohroms – dzeltenos un sarkanos pamattoņus, un, tiem kombinējoties, rodas dažādas nianses: kāds zinātnieks saskaitījis 54 nianses matu notonējumā.

Nosirmošanā noris pretējais – pigments matos izzūd un tā vietā rodas gaisa pūslīši, kas parāda mata keratīnu dabiskā krāsā un vairāk vai mazāk arī balina to. Skaidrs, ka šādos gadījumos darbojas kāds īpatnējs, pašreiz vēl visos sīkumos nenoskaidrots mehānisms, kas kavē pigmenta veidošanos un noturēšanos matos. Iespējams, ka sava nozīme te ir kādu apstākļu izraisītai un kāpinātai fagocītu darbībai, bet, ka tas nav vienīgais faktors, to rāda klīnika. Ja kakla apvidū, piemēram, ir traucēta simpātisko nervu darbība, tad sirmie mati rodas šķipsnu veidā vai pat nosirmo galvas viena puse. Difūza galvas priekšējās daļas matu nosirmošana rodas, ja ir izmaiņas simpātisko nervu stobros kakla abās pusēs. To nereti novēro vairogdziedzera slimības vai hroniskas strutojošās angīnas gadījumos. Arī specifiskie limfadenīti kakla apvidū dod līdzīgas izmaiņas.

Matu nosirmošanai var būt fizioloģisks pamats no izmaiņām organismā, kas nereti iestājas jau ap 35.–40. dzīvības gadu, un patoloģisks pamats, ja tā iestājas jau ap 20. dzīvības gadu vai agrāk, piemēram, ir aprakstīti gadījumi, kad nosirmošana novērota jau 5–6 gadu vecumā.

Izmaiņas matu nokrāsā parasti iestājas lēnām un neuzkrītoši. Dažreiz tomēr nosirmošana rodas arī strauji pēc lieliem pārdzīvojumiem. Šāda veida nosirmošanas ir norādījums par smagiem traucējumiem visā organismā.

Kādas ir profilakses iespējas, lai matu nosirmošanu aizkavētu? Ir noskaidrots, ka matu nosirmošana nav tikai organisma novecošanās pazīme vien, bet norādījums uz kaut kādām slimīgām izmaiņām organismā vispār. Visas funkcijas organismā parasti vada un kārto centrālā nervu sistēma ar veģetatīvās nervu sistēmas starpniecību. Veģetatīvā nervu sistēma dažādās orgānu funkcijas tieši ietekmē ar nervu galiem vai netieši – caur iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Tas nozīmē – lai aizkavētu matu nosirmošanu, vispirms jārūpējas par minēto sistēmu nevainojamu darbību.

Bet ko darīt tad, ja sirmie mati jau parādījušies un tie nepatīk? Nekādā gadījumā nedrīkst krist izmisumā! Iespējas te vairākas: pirmkārt, ja matu pamattonis ir gaišs, tad nosirmošanas gadījumā ieteicams matus viegli pabalināt ar vāju (3%) ūdeņraža pārskābi un, ja iespējams, vēl samitrinātos matus apstarot vai nu ar saules stariem, vai mākslīgo «kalnu sauli». Šāda procedūra samērā maz bojā matus, bet efekts ir labs. Otrkārt, matus var nokrāsot ar sīpolu mizu novārījumu (ņem 30–50 g sīpolu mizu uz 200 ml ūdens, vāra uz lēnas uguns 5–10 minūtes, nostādina, nofiltrē) vai ar stipru kumelīšu novārījumu (ņem 150—200 g kumelīšu uz puslitru ūdens, vāra uz lēnas uguns 5 minūtes, nostādina, nofiltrē). Ar vienu vai otru no minētajiem novārījumiem var pārslaucīt matus tūlīt pēc to mazgāšanas vai sausus vairākas dienas pēc kārtas, līdz iegūta vēlamā nokrāsa.

Ja mati ir tumši, tad vienīgais līdzeklis ir matu krāsošana vai nu ar hennu un basmu dažādās attiecībās, raugoties, kādu toni vēlas iegūt, vai ar tā saukto gammu, ar ko var nokrāsot matus astoņos toņos.

Matu krāsošana mājas apstākļos sākumā var arī neizdoties, tāpēc izdarāma frizētavā apmēram reizi pa 4–6 nedēļām. Minētie līdzekļi matus bojā maz. Citas matu krāsas ir gan izturīgākas un noturīgākas, bet lielā mērā bojā matus un tādēļ nav iesakāmas. Matu krāsas atjaunotāji līdzekļi arī nav ieteicami, jo tie bojā matus, piedod tiem nedzīvu izskatu un rada melnus punktiņus pieres un deniņu ādā.

Reizēm sirmos matus izrauj, lai tie nebojātu matu kopējo izskatu. Šis paņēmiens nenovērš pamatcēloni nosirmošanas procesam rada kairinājumu nervu sistēmā, un pēc šādām manipulācijām sirmo matu rašanās pastiprinās vēl vairāk.

E R N E S T S A P S E,
ārsts