Bleilera slimību jeb šizofrēniju agrāk sauca arī par agrīno plānprātību. Tā ir psihiska slimība, kas skar galvenokārt augstāko psihisko darbību un, pakāpeniski progresējot, rada apātisko plānprātību. Tomēr slimības attīstība var apstāties jebkurā fāzē. Tad psihes traucējumi pamazām var kompensēties. Slimības sākuma stadijās iespējama pat pilnīga izārstēšanās.

Šizofrēnijas izcelsme vēl līdz šim nav pilnīgi noskaidrota. Daudzi pētnieki lielu nozīmi piešķir iedzimtībai. Pie tam iespējas ir jo lielākas, jo tuvāka radniecība. Pēc F. Kalmana datiem ar šizofrēniju slimiem vecākiem 68,1% gadījumu bērni arī slimo ar šo slimību, divolu dvīņi – 17,6%, bet vienolu dvīņi – pat 77,6–91,5% gaddījumu. Dažādām šizofrēnijas formām iedzimtības faktoram ir dažāda nozīme. Mūsdienāss iedzimtības faktoru uzskata par sarežģīto iekšējo un ārējo savstarpējo attieksmju sastāvdaļu, kas arī piedalās šizofrēnijas etioloģijā.

Kā jau bija norādīts akadēmiķa A. Sņežņevska rakstā («Veselība», 1966., 7.), nesen izvirzīta hipotēze par bioķīmiskajiem traucējumiem organismā, kas rada apstākļus slimības attīstībai.

Pēc daudzu pētnieku domām, nevar noliegt arī sociālo un sadzīves apstākļu nozīmi šīs slimības izcelsmē.

Ilgu laiku pārvērtēja galvaskausa un galvas smadzeņu traumu nozīmi šizofrēnijas izcelsmē. Pēc pašreiz valdošajām atziņām šīm traumām atsevišķos gadījumos var būt provocējoša nozīme.

Kādreiz lielu nozīmi piešķīra infekciju slimībām. Tomēr lielai šizofrēnijas slimnieku daļai nekādus infekcijas perēkļus atrast neizdevās. Daži autori izstrādā šizofrēnijas vīrusu izcelsmes teoriju.

Lai gan vēl nav gūti galīgie pierādījumi, tomēr mūsdienās visizplatītākā ir teorija par organisma autointoksikācijas nozīmi šizofrēnijas izcelsmē.

Slimnieku stāsti par «elektriskajiem stariem», elektriskās strāvas un elektromagnētisko viļņu ietekmi jāuzskata par slimīgām murgu idejām.

L. M A R Ķ E,
Rīgas Republikāniskās psihiatriskās slimnīcas galvenā ārsta vietniece