Āboli pieder pie visplašāk lietotajiem augļiem Latvijā. Kālija saturs tajos ir 248 mg 100 gramos, neatkarīgi no tā, vai āboli ir svaigi vai cepti. Cilvēkam dienā nepieciešami 2–4 g kālija, ko saņemam ar kartupeļiem, dārzeņiem un augļiem. Kālija nepietiekamību var izraisīt dažu medikamentu lietošana. Kālijs ir vajadzīgs sirds un citu muskuļu darbībai. Vidējais ieteicamais augļu daudzums ir apmēram 300 g dienā. Lietojot kādu uzturlīdzekli pārmērīgos daudzumos, var izveidoties uztura sastāva vienpusība,kas ar laiku var izraisīt vielmaiņas novirzes un pat slimības.

100 g ābolu vidēji satur 13 mg C vitamīna, bet ir ābolu šķirnes arī ar augstāku C vitamīna saturu, piemēram, visur Latvijā labi pazīstamie «Antonovkas» āboli. Vispār dienvidos augstošie āboli ir saldāki, jo satur vairāk cukura, mērenajā joslā augošie āboli satur vairāk organisko skābju, C vitamīna.

Ābolos ir ferments, kas sašķeļ C vitamīnu – askorbātoksidāze. Tas izraisa C vitamīna oksidēšanos, un līdz ar to šis vitamīns kļūst neaktīvs. Šo fermentu var iznīcināt karsējot, +100oC temperatūrā 1–3 minūšu laikā tas zaudē aktivitāti. Askorbātoksidāze darbojas ārpus organisma, tas jāņem vērā, ēdienu sagatavojot, lai saglabātu C vitamīnu uzturā. Piemēram, pievienojot rīvētus ābolus dārzeņu vai augļu salātiem, tie ēdienā iznīcina C vitamīnu. Askorbātoksidāze gurķos, kabačos un ķirbjos ir vēl aktīvāka nekā ābolos.

Burkānu sulā ir ļoti daudz karotīna, burkānos tā ir 9 mg 100 gramos. Karotīns ir A vitamīna priekšstadija jeb provitamīns, kas cilvēka organismā ķīmisku reakciju rezultātā pārveidojas A vitamīnā. Lai vielmaiņa noritētu normāli, cilvēkam dienā jāuzņem 1,5–2 mg A vitamīna. No šī daudzuma 2/3 var būt karotīna veidā, bet 1/3 jābūt A vitamīna. A vitamīna bagātākie avoti uzturā ir aknas, piena tauki, olas dzeltenums. Karotīna bioloģiskā aktivitāte ir trīs reizes zemāka nekā A vitamīnam.

Lilija Ž I H A R A,
medicīnas zinātņu kandidāte