Kaņepju sēklas ir pelēki brūni riekstiņi ar kodolu, kas bagāts ar vērtīgām uzturvielām. Tās satur 25–35% tauku, 17–25% olbaltumvielu, minerālvielu u. c. Kaņepju taukos jeb eļļā (iezaļganā krāsā) ir daudz nepiesātināto taukskābju (oleīn-, linol-, linolenskābes). Šīs taukskābes, kā zināms, tiek dēvētas arī par F vitamīnu, kam ir ļoti liela nozīme organisma vielmaiņas regulēšanā. Kaņepju sēklu olaltumvielās ir daudz organismā neaizstājamo aminoskābju.

Senos laikos, kad lopkopība vēl nebija attīstīta, kaņepju sēklas plaši lietoja uzturā kā tauku aizstājēju – kaņepju sviestu –, vai arī kā piena aizstājēju – kaņepju pienu. Pēdējo iegūst, ūdenī iemaisot sagrūztas, grauzdētas kaņepes, kaņepju eļļa labi emulģējas, un rodas krāsas ziņā pienam līdzīgs šķidrums, ko lietoja dažādu zupu un putru gatavošanai. Kaņepju sēklas uzturā izmanto sasmalcinātas. Vispirms sēklas attīra no piemaisījumiem, izsijājot sietā («acu» diametrs 1 mm) un pēc tam mazgājot. Mazgājot labi nodalās pelavas, tukšie graudi un putekļi.

Pēc liekā ūdens notecināšanas nomazgātās sēklas saber sausā čuguna katlā vai uz pannas un, pastāvīgi maisot, karsē (grauzdē), līdz tās labi sakarsušas (sāk sprēgāt). Pēc tam, kamēr vēl karstas, sasmalcina pulverī vai līdz mīkstai eļļainai masai — kaņepju sviestam. Senāk mājas apstākļos kaņepes sasmalcināja, «grūžot» piestā, tagad to var izdarīt ar gaļas maļamo mašīnu vai elektriskajiem virtuves kombainiem. Malšana gaļas mašīnā jāatkārto vairākkārt (5–6 reizes). Pirmajā malšanas reizē, sevišķi tad, ja mašīnai ir rupjš sietiņš, daudz sēkliņu izkrīt nesasmalcinātas, atkārtotā malšanā tās sasmalcinās. Pēdējo reizi maļot, masai pievieno pēc garšas vārāmo sāli. Samalto eļļaino masu sapilda bļodiņā un pakrata, līdz tā izlīdzinās un virsa kļūst spīdīga. Ir iegūts kaņepju sviests.

Kaņepju sviestam jābūt zaļgani brūnā krāsā ar patīkamu smaržu un aromātu. No pārkarsētām, pārgrauzdētām sēklām iegūst ļoti tumšu masu ar rūgtu garšu, no pietiekami neizkarsētām sēklām – gaišu, pelēcīgi zaļganu.

Kaņepju sviesta kvalitāte ļoti atkarīga arī no sēklu kvalitātes. Tām jābūt svaigām, labi nogatavinātām, tās nedrīkst būt sapelējušas, kā arī ar lielu nezāļu piemaisījumu.

Kaņepju sviestu ziež uz maizes (bez sviesta), kopā ar biezpienu ēd pie sausiem kartupeļiem.

Kaņepju pulveri var samaisīt ar rūgušpienu, skābu krējumu vai biezpienu.

Ilgi glabājot nenoslēgtā traukā, kā kaņepju sviesta, tā pulvera tauki oksidējas un produkts kļūst rūgts.

M. Pētersone