Biologi, dažādu specialitāšu ārsti – mediķi, ģeologi, veterinārārsti, ķīmiķi, inženieri, kā arī praktiķi rīkstinieki noklausījās ziņojumus par biolokācijas efektu.
Interese par rīkstniecību ir liela arī mūsu republikā. Ūdens āderu ietekmei uz dzīviem organismiem un augiem ir sena vēsture. Tomēr līdz pat šodienai nav līdz galam noskaidrots rīkstītes jeb indikatora griešanās mehānisms. Skaidrs ir tas, ka rīkstītes noliekšanās cilvēka rokās ir cilvēka organismā notiekošo procesu izpausme. Rīkstīte darbojās tikai cilvēka rokās.
Nevar ignorēt «vecās gudrības». No seniem laikiem cilvēki ir novērojuši, ka ozolu nevarot stādīt pie mājām, tas atnesot saimniekam ciešanas, pat nāvi. Tagad ir pierādīts, ka te daļa patiesības. Ozols aug tikai vietās, kur atrodas apakšzemes ūdens āderes. Un vainas cēlonis nav ozols, bet ūdens āderes, ap kurām ir mainīts magnētiskais lauks, te arī vislielākā jonizācija. Četrdesmit procentos gadījumu zibens sper priekšmetos, kas atrodas uz ūdens āderēm. Magnētiskā lauka izmaiņas jeb kropļojumi kaitīgi iedarbojas uz cilvēka un dzīvnieku organismiem, radot tajos izmaiņas ikreiz, kad viņi iet pāri šīm anomālajām vietām.
Ir izpētīts, ka lopi ar leikozi biežāk slimo fermās, kuras uzceltas uz ūdens āderēm. Šiem lopiem ar laiku attīstās locītavu reimatisms, tesmens slimības, ir izmešanās u. c.
Šīs sajūtas vairāk vai mazāk izteiktas atkarībā no attiecīgā cilvēka jutīguma pakāpes. Un jo jutīgāks ir cilvēks, jo ātrāk tas atklās ūdens āderu kaitīgo ietekmi, varēs savlaicīgi pārvietot guļasvietu uz citu vietu istabā un izvairīties no nopietnām saslimšanām. Ja mājā nevar mainīt gultas atrašanās vietu un tā atrodas virs ūdens āderes, tad, lai izvairītos no tās kaitīgās ietekmes, rekomendē zem gultas paklāt polietilēnu, skārdu, foliju vai mežacūkas ādu. Caur šiem priekšmetiem magnētiskais strāvojums neizkļūst.
Ūdens āderu atklāšanai var izmantot jebkuru elastīgu materiālu: metāla cilpu, stiklu, koka nūju, gumijas cauruli, zaļa koka zara žāklīti un citus priekšmetus.
Tuvojoties vietai, kur atrodas ūdens ādere, rīkstīte vai cits priekšmets cilvēka rokās ceļas uz augšu vai liecas uz leju, atkarībā no tā, kādā virzienā tek ūdens. Jutīgam cilvēkam, tuvojoties ūdens āderes atrašanās vietai, uz priekšu izstieptās rokas kļūst smagas.
Ūdens āderu platums var svārstīties aptuveni no 20 centimetriem līdz 12 metriem. Katrai ar ūdeni pilnai āderei blakus iet divas tukšas bezūdens āderes. To dziļums var svārstīties no 3 metriem līdz 15 kilometriem un dziļāk. Parasti virziens ir dienvidaustrumu un ziemeļdienvidu un savstarpēji krustojas kā riteņa spieķi. Uz dzīvu organismu veselības stāvokli atstāj iespaidu kā pilnās, tā tukšās āderes.
Pazemes ūdeņu dziļuma noteikšanai izmēra attālumu metros, sākot no līnijas, kur rīkstīte sāk uzrādīt aktivitāti līdz visaktīvākajam punktam. Šis attālums būs vienāds ar dziļumu metros, kurā ūdens atrodas.
Celt mājas, skolas, slimnīcas, lopu fermas un citus saimnieciskus objektus, kur cilvēkiem nepieciešams pavadīt vairākas stundas diennaktī, vēlams tikai pēc ūdens āderu izmeklēšanas, turpretim akas rokamas tikai ūdens āderu atrašanās vietās.
F. ĀBELĪTE
Aizelksne - Dziedinoši zinātniska stila raksti 