Sirmums ne katrreiz ir vecuma pazīme. Daudziem līdz pensijas gadiem saglabājas dabīgā matu krāsa, citi nosirmo jauni un nebūt ne no pardzīvojumiem, kā bieži uzskata, bet gan ģenētiskās iedzimtības dēļ. Šī īpatnība tiek mantota no vecākiem tāpat kā acu krāsa vai deguna forma. Taču, ja jūsu radiem agrīna nosirmošana nav bijusi raksturīga, cēlonis var būt vitamīnu nepietiekamība, sirds un asinsvadu, endokrīnās vai nervu sistēmas saslimšana. Neatlaidīgi un saprātīgi ārstējoties speciālista uzraudzībā, bieži izdodas krāsu atjaunot.

Ja jums vairs nav 20 gadu, bet 35 vai 40, kāds sirms mats ir gluži dabīga parādība. Gaišmatēm, starp citu, tas taisni piestāv: rodas pelnu pelēkā, sudraba nokrāsa, ko pat visprasmīgākai frizierei ne katrreiz izdodas dabūt.

Tumšos matos sirmums, protams, ir daudz manāmāks. Ja tas jums nepatīk, nokrāsojiet matus ar speciāliem šampūniem vai dabiskajām krāsvielām. Labāk izvēlēties toni nedaudz gaišāku par dabīgo – tas atsvaidzinās, padarīs seju jaunāku.

Vecākām sievietēm nav ieteicams krāsot matus zilganmelnā tonī, jo tas padara vēl vecāku, izceļ grumbas un savītušu ādu. Brunetēm nepiestāv spilgti rudi un šateni mati, jo āda izskatās pelēcīga vai dzeltenīga, seja – bāla.

Sirmi mati parasti ir smalkāki, trauslāki, tāpēc tos labāk krāsot ar dabiskajām krāsvielām. Tās nostiprina matus un novērš blaugznas. Tiesa, pati krāsošana ir darbietilpīgāka un biežāk jāatkārto.

Gaišiem matiem lieto kumelīšu uzlējumu, rabarberu sakņu vai sīpolmizu novārījumu. Pavisam gaišiem matiem vajag 100 g kumelīšu (tumšākām blondīnēm – 200 g), ko aplej ar puslitru verdoša ūdens un pēc 30–40 minūtēm izkāš. Sīpolmizas dod tumši zeltainu toni. 30 līdz 50 g mizu aplej ar glāzi ūdens, vāra 15–20 minūtes un nokāš. Rabarberu sakņu novārījums krāso matus gaiši brūnus. 200 g rabarberu sakņu vāra uz lēnas uguns puslitrā ūdens, kam pieliets etiķis (apmēram pusglāze), kamēr paliek uz pusi mazāk šķidruma. Ļoti sausiem matiem rabarberu saknes nevajadzētu lietot.

Ar šiem novārījumiem matus krāso pēc mazgāšanas. Matus slapiniet ar vates tamponu, kamēr iegūsit vajadzīgo toni.

Šatenēm un brunetēm labāk izmantot hennu un basmu. Henna viena pati dod ļoti dažādas nokrāsas no rudas līdz intensīvi brūnai. Lai iegūtu tumšāku matu krāsu (no tumši kastaņbrūnas līdz melnai), hennai jāpiejauc basma. Abas šīs krāsvielas līdzīgās daļās dod kastaņbrūnu toni, 1 daļa hennas un 2 daļas basmas – tumšu, gandrīz melnu toni, bet 2 daļas hennas un 1 daļa basmas – bronzas nokrāsu. Atkarībā no matu garuma vajag 25 līdz 100 g hennas un basmas.

Maisījumam uzlejiet karstu (ne verdošu) ūdeni, iejauciet biezu putriņu un ātri, kamēr tā vēl nav atdzisusi, ieziediet izmazgātos un izžuvušos matos. Tad uzlieciet matiem polietilēna plēvi un apsieniet dvieli vai siltu lakatu. Krāsu paturiet 30 minūtes līdz stundai vai divām – atkarībā no tā, kādu toni gribat iegūt. Pēc tam izmazgājiet krāsvielu un izskalojiet matus etiķūdenī.

Visvairāk matus krāsot ar attiecīgiem šampūniem: krievu un franču kopražojumu «Tatjana», «Irīdu», vācu «Londakolor», «Londaton» un citiem līdzekļiem.

No ķīmiskajām krāsvielām ļoti ērta ir «Gamma 8 toņos no pelnu pelēka līdz melnam».

Blondīnēm var noderēt šāda maza viltība: sirmos matus nekrāsot, bet, gluži otrādi, «izlīdzināt» ar pārējiem – izbalināt ar ūdeņraža pārskābi. 50 g 3% pārskābes ielejiet stikla traukā, pievienojiet pustējkaroti ožamā spirta, 5–6 pilienus glicerīna un pustējkaroti sarīvētu ziepju vai skūšanās krēma. Šķirot matos celiņus, ar vates tamponu vai zobu suku pamatīgi saslapiniet to saknes, pēc tam vairākas reizes izsukājiet. Tiklīdz mati kļūst gaišāki, izmazgājiet tos ar šampūnu vai tualetes ziepēm.

Lai kādu matu mazgāšanas līdzekli arī nelietotu, pārbaudiet, vai jums pret to nav alerģija. Ar vati nedaudz uzziediet šķidrumu aiz auss un atstājiet uz nakti. Ja āda nebūs sarkana, varat krāsot droši. Rokas pasargājiet ar gumijas cimdiem.

Krāsoti mati ir jākopj ļoti uzmanīgi. Mazgājot neziepējiet tos vairākas reizes, nesukājiet vēl slapjus, it sevišķi garus matus. Nežāvējiet saulē un ar fēnu. Pēc mazgāšanas ieteicams matus skalot ūdenī, kas paskābināts ar etiķi vai citrona sulu (1 ēdamkarote uz 2 l ūdens), un pēc tam viegli ieziest ar dadžu eļļu vai rīcineļļu.

Ja āda tomēr par daudz sakairināta, skalojiet matus ar atšķaidītu kumelīšu, apiņu vai nātru uzlējumu (ēdamkarote uz 2 l ūdens), apsieniet plēvi un dvieli, lai galva būtu silta, un paturiet kādu stundu.

Ja mati kļuvuši pārāk sausi, pirms mazgāšanas tiem uzlieciet barojošas maskas – uz stundu, pusotru ierīvējiet galvas ādā augu eļļas un šampūna maisījumu vienādās daļās, kam pievienots olas dzeltenums, medus un rīvēts sīpols.

Taukainus matus (starp citu, sirmumam tas nav raksturīgi) var ik dienas ierīvēt ar svaigu borskābes sķīdumu (tējkarote uz divām trešdaļām glāzes silta ūdens).

Viegli zilganu, dūmakainu vai violetu nokrāsu sirmiem matiem iegūsit, pēc mazgāšanas paskalojot tos vājā veļas ziluma vai tintes šķīdumā.

Gludi, sirmi mati, saņemti mezglā, jūs padarīs par vecmāmiņu. Labāk tos īsi apgriezt un ieveidot.