Novecošanas procesi noris lēni, tāpēc par ādas kopšanu jāsāk rūpēties jau jaunībā.

14–16 gadu vecumā veidojas ādas raksturs: vieniem tā kļūst sausa, citiem taukaina, bet dažiem tauki izdalās nevienmērīgi – piere, deguns un zods ir ļoti taukaini, bet vaigi sausi.

Sausa āda nekad nav ar paplašinātām porām, tā parasti ir matēta, nespīd, ļoti bieži ir plāna. Jutīga: tajā neparādās pinnes un melni punkti.

Pēc ādas rakstura noteikšanas jāsāk tās sistemātiska kopšana. Jāievēro, ka krēmi, kas paredzēti sausai ādai un satur bioloģiski aktīvas vielas, ieteicami tikai vecākiem cilvēkiem.

Jauniešiem, jaunām sievietēm un vīriešiem ar sausu ādu no rīta jāmazgā seja ar vēsu ūdeni bez ziepēm, bet vakaros kādu pusstundu pirms gulētiešanas var nomazgāties ar ziepēm (bērnu, spermaceitu, lanolīna). Pēc sejas nosusināšanas uzliek barojošu krēmu, ko pēc 15–20 minūtēm noņem ar papīra servjeti. Pa nakti krēmu uz sejas nevajag atstāt – tas veicina ādas priekšlaicīgu vītumu. Ieteicami krēmi «Vostorg», «Lukss», «Aļonuška», «Ludmila», «Rego».

Ja āda ļoti sausa un jutīga, ar ziepēm jāmazgājas tikai reizi nedēļā. Vakaros sejas notīrīšanai lieto šķidros krēmus («Barhatnij», «Utro», «Rassvet») vai mandeļu pienu.
Var pagatavot arī mājas līdzekli:

vienu olas dzeltenumu sajauc ar 100 g krējuma,

pieliek 100 g degvīna un 50 g odekolona.

Šis maisījums ilgi saglabājas stikla flakonā ar ciešu aizbāzni. Pirms lietošanas pudelīti sakrata, samitrina vates piciņu un noberž seju.

Ja sejas āda ir «kombinēta», tad taukainās vietas (pieri, degunu, zodu) no rīta pēc mazgāšanās bez ziepēm noberzē ar kādu losjonu («Gurkītis», «Starts», «Utro», «Finišs»). Vakaros šīs sejas daļas nomazgā ar saziepētu vates piku, nelaižot ziepes uz sausajām sejas daļām (plakstiem, deniņiem, vaigiem), noskalo un uz 15 minūtēm uzliek barojošu vitamīnu krēmu.

Taukaina āda vienmēr spīd, tai ir vairāk vai mazāk paplašinātas poras, bieži vien arī melni punkti.

Arī taukainas sejas ādas īpašnieki jaunībā nedrīkst pārspīlēt mazgāšanos ar ziepēm. No rīta seju nomazgā ar siltu ūdeni bez ziepēm un pēc tam noteikti vēl noslauka ar losjonā samērcētu vates piku. Arī dienā, sevišķi vasarā un jauniešiem pēc skūšanās, norīvēšana ar losjonu atkārtojama. Vakarā mazgājas ar siltu ūdeni un tualetes ziepēm (glicerīna, bora-timola, skuju), bet pēc mazgāšanās var uzlikt barojošu krēmu («Ideal», «Čaika», «Ļeņingradskij», «Novinka», «Bitīte»).

Uz deguna, vaiga un zoda saradušos melnos punktus nevajag izspiest, jo ādas poras ar laiku izplešas un āda sāk līdzināties apelsīna mizai. Taču apmeklēt kosmētiskos kabinetus ieteicams tikai pēc 18–20 mūža gadiem.

14–16 gadu vecumā mājās izdarāma šāda procedūra: 1 glāzē karsta ūdens izkausē 1 tējkaroti dzeramā sodas; seju nomazgā ar siltu ūdeni un ziepēm un pēc tam 5–7 minūtes ilgi punktu vietās atkārtoti uzliek sodas šķīdumā samērcētus vates tamponus;
pēc tam samitrina nelielu sūkli apkaisa ar dzeramo sodu vai tīru, smalku vārāmo sāli un vairākkārt viegli paspaida vajadzīgo vietu: pēc 3–5 minūtēm seju noskalo ar vēsu ūdeni un noberž ar losjonu, bora vai salicila spirtu.

Losjonu taukainas sejas ādas tīrīšanai var pagatavot arī mājās:

I. Sajauc 1 ēdamkaroti kliņģerīšu tinktūras, pusglāzes ūdens, ceturtdaļglāzes odekolona un 1 tējkaroti glicerīna.

II. Sajauc 8 g boraka, 50 g spirta, 150 g ūdens un 2 citronu sulu.

Ja sejas āda ļoti taukaina, nevajag ēst garšvielām pārbagātu, treknu barību, ar mēru jālieto pipari, sinepes, mārrutki, žāvēta gaļa un zivis, saldumi, kafija, olas.

Ap 30 gadu vecumu sāk parādīties vīstošai ādai raksturīgas iezīmes: zūd elastīgums, nedaudz tiek traucēti vielu maiņas procesi utt. Sākot ar 28–30 gadu vecumu, sejas un kakla ādai jāpievērš sevišķa uzmanība.

Ja āda sausa, vidējos gados (no 30 līdz 45) no rītiem jāmazgājas vēsā nevārītā vai ar dzeramo sodu vai glicerīnu mīkstinātā ūdenī (1 tējkarote uz 1 l). Var lietot arī pienu, atšķaidītu uz pusēm ar ūdeni. Pēc mazgāšanās uz vēl mitras ādas, ar pirkstu galiem viegli pliķējot, uzliek plānu mīksta krēma kārtiņu («Dzintars», «Lanolīna», «Vostorg», «Lukss», «Aloe», «Nektārs»), galvenokārt uz plakstiem un deniņiem pēc 10–20 minūtēm seju noslauka ar papīra servjeti, marli vai mīkstu drāniņu. Pēc tam seju var nopūderēt.

Vakarā seju notīra ar šķidro krēmu vai mandeļu pienu. Pēc tam ar ūdenī samitrinātu vates tamponu uz mitras ādas uzliek barojošu krēmu («Aloe», «Lukss», «Aļonuška», «Nektārs», «Šizandra»). Pēc 20–30 minūtēm krēma atliekas noņem ar papīra servjeti.

Mazgāties ar ziepēm (bērnu, lanolīna, spermaceitu) drīkst tikai reizi nedēļā. Ja āda ļoti sausa, ziepes ieteicams aizstāt ar olas dzeltenumu: mitru seju noklāj ar plānu olas dzeltenuma kārtiņu, atstāj 2–3 minūtes, pēc tam nomazgā ar vēsu ūdeni.

Ja āda ir taukaina, vidējos gados no rīta jāmazgājas bez ziepēm, bet vakarā ar tualetes ziepēm un pārmaiņus ar siltu un aukstu ūdeni. Nedrīkst aizmirst, ka ar gadiem arī taukaina āda kļūst sausāka. Tāpēc, ja pēc mazgāšanās āda lobās, ieteicams uz 15–20 minūtēm uzlikt barojošu krēmu («Ideal», «Čaika», «Lotoss», «Gundega»). Ja āda ir pietiekami taukaina, tad krēms lietojams tikai 1–2 reizes nedēļā. Lai seja nespīdētu, pa dienu to nopūderē. Zem pūdera lieto krēmu «Citruss», «Kristāl», «Ņežnostj», «Sņežinka». Ap acīm visiem āda ir sausa, tāpēc vakaros pēc mazgāšanās, pēc vannas vai dušas uz plakstiem un ap acīm uzliekams sausai ādai domāts krēms («Lukss», «Vostorg», «Aloe», «Rego»). Dienā ieteicams vienu reizi (karstā laikā pat divas reizes) norīvēt seju ar losjonu.

Pēc 30–35 gadiem, kad sāk parādīties ādas vītuma pazīmes, ieteicams periodiski izdarīt masāžu, vislabāk – kosmētiskajā kabinetā.

SEJAS ĀDAS KOPŠANA VECĀKĀM SIEVIETĒM

Nav tādu līdzekļu, kas 50 gadu vecumā spētu atjaunot cilvēku. Taču nenovecot pirms laika ir iespējams.

No rītiem ieteicams mazgāties vēsā ūdenī bez ziepēm, pievienojot ūdenim kādu tonizējošu līdzekli (sāli, citrona sulu, tēju, kumelītes).
Noderīgs ir šāds losjons: 1 litrā ūdens izšķīdina 2 tējkarotes vārāmās sāls vai 1 ēdamkaroti citrona sulas. Ja naktī seja, it sevišķi ap acīm, pietūkusi, ieteicams 3–4 minūtes ilgi skalot seju ar stipru tēju vai kumelīšu uzlējumu. Mazgāšanos ieteicams apvienot ar spēcīgiem plaukstas, bet pēc tam delnas virspuses uzspiedieniem (ne pliķēšanu) uz vaigiem, sejas apakšdaļas un zem zoda.
Kaklu vispirms nomazgā ar ūdeni un tualetes ziepēm, bet pēc tam ar to pašu šķīdumu. Seju viegli nosusina ar dvieli un uz mitras ādas uzliek krēmu «Aloe», «Lukss» vai «Vostorg», bet zem zoda krēmu «Ideal», vai «Ļeņingradnij». Pēc 15–20 minūtēm krēma paliekas noņem un seju nopūderē.

Vakarā apmēram stundu pirms gulētiešanas seja jānotīra ar krēmu «Barhatnij» vai mandeļu pienu.
Var pagatavot tonizējošu maisījumu arī mājās: 1 glāzē ūdens izšķīdina 1 ēdamkaroti citrona, pīlādžu, cidoniju vai alvejas sulas un pieliek 1 tējkaroti odekolona.
Vai arī: sajauc 1 olas dzeltenumu, pusglāzi svaiga krējuma, 1 tējkaroti odekolona un pusglāzīti konjaka vai degvīna. Šie maisījumi cieši noslēgtā stikla traukā uzglabājas diezgan ilgi.

Kad seja notīrīta, uzliek biezu bioloģiski aktīva krēma («Aloe», «Nektārs», «Lukss», «Aļonuška», «Jubilejas») kārtu ko patur uz sejas 30–40 minūtes. Krēma paliekas, viegli piespiežot, noņem ar marli vai papīra servjeti.

Līdztekus šīm ikdienas procedūrām 2–3 reizes nedēļā, ieteicamas karstas kompreses, it sevišķi, ja āda ir bāla, novītusi, neelastīga. Ja vaigi un deguns ir sarkani vai arī ja sejā ir paplašināti asinsvadi, no karstām kompresēm jāatturas.

Strauji novecojošai sejai efektīvākas ir 10–15 minūšu ilgas pārmaiņus aukstas un karstas kompreses: karstās kompreses tur uz sejas 2–3 minūtes, aukstās – ne ilgāk par 2–3 sekundēm.

N. UŽVIJEVA,
medicīnas zinātņu kandidāte