Nosaukums «kāposts» cēlies no latīņu vārda «kaput», kas tulkojumā nozīme «galva». Un patiešām, lielās, apaļās kāpostgalvas arī izskatās pēc galvām.

Kāpostus pazina jau Senās Ēģiptes iedzīvotāji. Vārītus kāpostus ēģiptieši pasniedza pusdienu beigās kā saldo ēdienu.

Pirms divtūkstoš gadiem kādā apcerējumā par lauksaimniecību bija lasāms šāds padoms: «Ļoti veselīgi ir pirms un pēc pusdienām ieēst nedaudz kāpostu.»

Senajā Grieķijā uzskatīja, ka ar kāpostiem var ārstēt dažādas slimības. Izcilais matemātiķis Pitagors rakstīja, ka kāposti «ir dārzeņi, kas pastāvīgi uztur možu, priecīgu un līdzsvarotu dvēseles stāvokli».

Kāpostus jau tālā pagātnē audzēja arī senie slāvi Krievzemē. Kāpostu zupa, pīrāgi ar kāpostiem, skābēti kāposti un dažādi citādi sagatavoti kāposti un dažādi citādi sagatavoti kāposti ir iecienīti krievu tautas ēdieni.

Paskatoties pavāru grāmatās, redzam, ka no kāpostiem var pagatavot daudz dažādu ēdienu.

Kāposti, it īpaši skābēti kāposti, ir ļoti veselīgi. Skābētajos kāpostos visu ziemu saglabājas cilvēka organismam nepieciešamie vitamīni.