Daži cilvēki sūdzas par nepatīkamo mutes dobuma smakošanu. Tā ir ļoti apgrūtinoša gan pašam, gan arī apkārtējiem cilvēkiem. Dažreiz nepatīkamo smaku novēro pēc ķiploku, sīpolu lietošanas uzturā, gan arī alkoholiķiem un smēķētājiem.

Daudz ilgstošāk mute nepatīkami smako, ja neievēro mutes dobuma higiēnu, ja nepareizi ieliktas plombas, zobu protēzes neatbilst visām prasībām, kā arī, ja ilgstoši bez pārtraukuma mutē atrodas ortodontiskās aparatūras; šajos gadījumos uzkrājas ēdiena atliekas, kas sadalās, dodot nepatīkamo smaku. Tāda paša iemesla dēļ mutes smakošana rodas, ja ir bojāti zobi, smaganu un mutes dobuma gļotādas iekaisums. Čūlaino procesu gadījumos mutes dobumā novēro audu sakrišanu, un tādēļ smaka ir daudz nepatīkamāka.

Mute var smakot, ja ir dažas elpošanas ceļu un plaušu saslimšanas (bronhektāžu slimības, plaušu abscesi un gangrēnas), kā arī barības vada paplašinājumi un audzēji.

Rūgšanas un pūšanas procesi kuņģī arī var dot nepatīkamu smaku mutē. Tāpat nepatīkamu smaku novēro cilvēkiem, kas slimo ar hroniskiem mandeļu iekaisumiem. Arī akūtu infekciju laikā var būt nepatīkamu smaku novēro cilvēkiem, kas slimo ar hroniskiem mandeļu iekaisumiem. Arī akūtu infekciju laikā var būt nepatīkama smaka mutē, turklāt tā var būt raksturīga attiecīgajai infekcijai. Urēmijas, aknu un diabētiskās komas, kā arī izteiktas kaheksijas un atkārtotas vemšanas gadījumos maziem bērniem izelpotajam gaisam ir raksturīga nepatīkama acetona vai amonjaka smaka.

Beidzot arī dažu nervu un psihisko saslimšanu gadījumos slimnieki var sūdzēties par nepatīkamo smaku mutē.

Nepatīkamo mutes smakošanu nevajag sajaukt ar deguna dobuma smakošanu, ko novēro dažu deguna un deguna blakusdobumu saslimšanas gadījumos.

Ja nepatīkamā mutes smakošana nepāriet, jākonsultējas ar attiecīgā profila ārstu speciālistu.

I. L A S O V S K I S