Kāju kopšanā pirmā un galvenā prasība ir tīrība. Kājas jāmazgā katru vakaru vēsā ūdenī, pārāk bieža mazgāšana siltā ūdenī tās padara jutīgas pret aukstumu.

Valkājot katru dienu apavus ar augstu papēdi (8–12 cm), ķermeņa svars balstās galvenokārt uz pirkstgaliem, tiek traucēta normāla asinsrite, kā rezultātā kāju pēdu apakšdaļā var rasties nogurums, krampji, bieži vien sāpēs. Vakaros kājas ir piepampušas, «smagas». Ļoti kaitīgi nēsāt augstpapēžu apavus, ja ir paplašinātas vēnas vai jau izveidojušies vēnu mezgli. Lai mazinātu nogurumu un no rīta solis būtu viegls un garastāvoklis labs, pa nakti ieteicams zem kājām palikt spilventiņu, lai tās atrastos mazliet augstāk par ķermeni. Ne tikai apaviem, bet pat tādam sīkumam kā zeķēm vai zeķubiksēm jābūt piemērota lieluma. Mazas, šauras zeķes no sintētiskā materiāla rada kāju svīšanu, pirkststarpu iekaisumu. Ja turklāt vēl neievēro higiēnas prasības, pirkstu starpā āda sāk lobīties, rodas plaisas, veidojas labvēlīga vide infekcijas slimību izraisītājiem.

Pēc kāju nomazgāšanas ar ūdeni un ziepēm (nekādā gadījumā nelietot saimniecības ziepes, kas domātas veļas mazgāšanai), tās atsvaidzina ar pretsviedru līdzekli «Futons», kam piemīt sēnīšu slimību likvidējoša iedarbība.

Nepatīkamu sajūtu sev un apkārtējiem rada sasvīdušas kājas. Svīšanas mazināšanai ieteicamas kāju peldes:

1 litrs ūdens, 2 ēdamkarotes borskābes, 2 tējkarotes citronskābes;

1 litrs ūdens, 2 ēdamkarotes stipra ozolu mizu novārījuma;

kājas var peldināt stiprā melnajā tējā;

peldes ūdenim pievieno vārāmo sāli vai kālija permanganātu (šķīdums viegli sārtā krāsā).

Kāju peldēm ilgums – 15 minūtes. Pēc peldes tās rūpīgi nosusina, pirkstu starpas un pēdas ierīvē ar atšķaidītu citrona sulu vai dezodorantu.

Nēsājot sintētiska materiāla zeķes vai zeķubikses, no rītiem pirkstu starpas un pēdas iepūderē ar talka un borskābes maisījumu (attiecībā 1:1).

Nogurušām kājām vakaros ieteicama pelde – 1 litram ūdens pievieno 1 ēdamkaroti galda etiķi. Arī patur 15 minūtes.

Gadās, ka parādās varžacis. Kamēr jaunas un mazas, tās likvidē mājās (dziļu varžacu likvidēšana jāuztic ārstam). Karstam ziepjūdenim piejauc dzeramo sodu (1 tējkaroti uz 1 litru ūdens), kājas šķīdumā patur 10–15 minūtes. Pēc tam uzliek varžacu plāksteri vai apziež ar varžacu šķīdumu (nopērkams aptiekā, jāseko, lai medikaments nenokļūst uz veselās ādas), var izmantot zaļa kartupeļa šķēlīti vai alvejas gabaliņu, ko nostiprina ar parasto plāksteri. Pēc 12 stundām āda uz varžacs būs mīksta un bāla; kājas atkal jāmērcē 10 minūtes karstā ziepjūdenī, tad ar pumeku vai neasu nazi, neievainojot blakus esošos veselos audus, varžaci izņem. Dezinficē ar 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu. Varžacu noņemšana ir ilgstoša procedūra, un vieglāk ir no tām izvairīties nekā ārstēt. Tādēļ izmantosim katru iespēju vasarā pastaigāt basām kājām pa priežu mežu, granti, akmeņiem. Svaigais gaiss mazinās kāju svīšanu, grumbuļainais pamats nostiprina kājas, arī gaita veidojas elastīga. Daudzas sievietes nestaigā basām kājām, baidīdamās iemantot cietu, raupju pēdu ādu. Tas nav pareizi. Norīvējot pēdas pāris reižu nedēļā ar pumeku, regulāri lietojot kāju krēmus «Mīts», «Beline» (VDR) āda būs maiga un elastīga. Kāju krēmu ieteicams ierīvēt ne tikai pēdās, bet arī stilbu un ceļgalu ādā. Nevajag aizmirst reizi nedēļā kājas ieziest ar eļļu.

Par neglābjamu skaistuma defektu bieži uzskata apmatojumu uz kājām. Ja tas ir tumšs un biezs, jāgriežas ārstnieciskās kosmētikas kabinetā, bet, ja tā nav daudz un ir vēlēšanās to likvidēt, var izmantot Francijā vai Čehoslovākijā ražoto krēmu apmatojuma likvidēšanai (krēms–depilators). To uzziež un patur 5–10 minūtes, pēc tam notīra. Tomēr labāk to izbalināt, uzliekot maisījumu, kas pagatavots no 50 g 3% ūdeņraža pārskābes, 10 pilieniem ožamā spirta un miltiem (lai masa turētos uz stilbiem), pēc tam kājas noskalo ar vāju galda etiķūdeni. Jāsaka gan, ka neliels apmatojums kājām piešķir pievilcīgu, samtainu, mīlīgu izskatu, sevišķi vasarā. Pavērtēsim un tikai tad spriedīsim, vai tiešām matiņi uz stilbiem ir tik neglīti.

Vēl nepatīkamu un traucējošu sajūtu, pat sāpes rada ieaudzis nags. Tas rodas, nepareizi apgriežot nagus, arī nēsājot apavus ar pārāk šauriem purngaliem. Nagi jāapgriež gandrīz taisni, noapaļojot pašus stūrīšus. To tīrīšanai un ienadžu atstumšanai lieto tikai plastmasas instrumentus. Pēc ziepjūdens peldes zem naga pabāž eļļā samērcētu marlīti pēc iespējas tuvāk naga stūrītim. Tas piešķirs pareizu naga augšanas virzienu.

Vasarā labi izskatās lakoti kāju nagi. Pašlaik modē visu toņu gaišās līdz pat bezkrāsainai nagu lakai. Kāju nagu laka var būt gaišāka nekā rokām.

Vienmēr jāatceras, ka ārkārtīgi neestētisku iespaidu atstāj netīras kājas ar lakotiem nagiem tumšo ienadžu ielokā, turpretim koptas kājas, arī bez lakas, vienmēr būs skaistas un pievilcīgas.

Daira PĪPIŅA