Smadzenes un muskuļi sevī glabā
tik daudz neatklātu iespēju, ka to
bieži vien neapzinās pats šo potenciālo
bagātību īpašnieks.

Profesors M. Mogendovičs

Cilvēks, ja vien vēlas un prot, var apzināti izmantot sava organisma neizsīkstošos enerģijas avotus.

Cilvēka psihiskās un fiziskās enerģijas galvenais avots ir kustības. Dažāda fiziska un garīga darbība ne tikai atjauno un pilnveido organismu un pasargā no saslimšanas vai palīdz ātrāk izveseļoties, bet arī rada patīkamu apmierinātības sajūtu, prieku par muskuļu spēku un radošu darbu. Tas viss bagātina mūsu smadzeņu spējas un stiprina visu organismu.

Mūsdienu zinātnes pētījumi pierādījuši, ka, strādājot fizisku darbu, cilvēka aizsargspēki un enerģija tiek ne vien tērēta, bet tajā pašā laikā arī vairota un uzkrāta. Cilvēka veselībai kaitē nevis mērens nogurums, bet gan bieža pārpūlēšanās. Saglabājoties normālai aktivitātei, organisma psihiskās un fiziskās īpašības attīstās un pilnveidojas. Cilvēka niknākais ienaidnieks ir mazkustīgums (hipokinēze). Maz kustēdamies cilvēks aptaukojas, zaudē vēlēšanos strādāt, radīt sev ļoti vajadzīgās emocijas – prieku, gandarījumu, pašpārliecību.        

Fiziologi, pedagogi un psihologi, pētot, kā rodas un veidojas emocijas, konstatēja, ka ikvienam cilvēkam, kas vēlas saglabāt spēku un mundrumu, īpaši liela uzmanība jāpievērš savu emociju kultūrai. Tas nepieciešams arī tādēļ, ka pozitīvās emocijas apvienojumā ar muskuļu darbību ir neizsīkstošs enerģijas avots.

Emocijas, tāpat kā muskuļus, var trenēt. Tās ne vien pasargā organismu no kūtruma un nespēka, bet arī ārstē sekmē radošas personības veidošanos.

Attieksmei pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi jābūt nevis pasīvai, bet aktīvai, tas ir, cilvēkam jāprot apzināti valdīt pār jūtām, kas rodas dažādos dzīves apstākļos, jo vairāk tādēļ, ka emocijas mēdz būt ne tikai pozitīvas (prieks, patika, sajūsma, optimisms, uzticēšanās, gara pacilātība u. c.), bet …

K. DINEIKA