Dzīves apstākļi attīstās valstīs saistīti ar darba tempa, informācijas plūsmas un neiropsihisko sasprindzinājumu pieaugumu. Lai uzturētu potenci, cilvēki lieto kafiju, jo kofeīns uzbudina centrālo nervu sistēmu, paaugstina garīgā un fiziskā darba spējas, aktivitāti un mazina nogurumu. Kafiju lieto arī garastāvokļa uzlabošanai, ēstgribas un miegainības samazināšanai. Kafiju vēl izmanto dažu slimību ārstēšanai.

Pieredze rāda, ka pārāk bieža stipras kafijas lietošana var izraisīt veselībai bīstamu bezmiegu, pārmērīgu darbīgumu un psihes uzbudinājumu. Tādēļ jāiegaumē, ka kafija, tāpat kā kofeīns, jālieto noteiktās devās. Stipru kafiju (divas tējkarotes malto pupiņu kafijas uz krūzīti) nedrīkst dzert vairāk par trim reizēm dienā.

Tā kā kafiju lieto plaši un tās patēriņš pieaug, svarīgi zināt tās kaitīgo un derīgo ietekmi uz cilvēka organismu, kā arī slimības, kuru ārstēšanai drīkst lietot kafiju, tāpat tās slimības, kuru gaitu un cilvēka veselības stāvokli kafija var ietekmēt negatīvi.

Kafiju plaši un pamatoti lieto zema asinsspiediena (hipertonijas) ārstēšanai.
Tas pierādīts klīniski. Kafijas iedarbībā asinīs paaugstinās serotonīns. Tas uzbudina asinsvadu centru smadzenēs un stimulē sirds muskuļa darbību. Angļu zinātnieki konstatējuši, ka fizioloģiska eksperimenta apstākļos kafija paaugstina sirds savilkšanās spēku un biežumu.

Nereti kafiju izmanto aptaukošanās ārstēšanai. Šo teoriju atbalsta vācu zinātnieki, kas pierādījuši, ka kafija noārda taukus. Konstatēts, ka, dzerot tikai vienu krūzīti kafijas dienā, tauku noārdīšanās produktu koncentrācija palielinās vairāk nekā divas reizes. Ir arī norādes par ēstgribas samazināšanos, lietojot kafiju regulāri. Tas dod pamatu kafiju lietot pret aptaukošanos.

Cukurslimnieki kafiju lieto diētā. Pēdējā laikā mūsu un amerikāņu zinātnieki atklājuši, ka regulāra vienu reizi dienā kafijas dzeršana pazemina asinīs cukura saturu un cukurslimnieks vieglāk pārcieš cukura izraisīto slodzi.

Ir slimības, uz kuru gaitu kafija var atstāt negatīvu ietekmi. Tā kā kafija paaugstina arteriālo asinsspiedienu, to neiesaka lietot cilvēkiem, kas slimo ar hipertonijas slimību. Vācu zinātnieki pierādījuši, ka hipertonijas slimniekiem, izdzerot divas krūzītes kafijas, kas satur 0,2 g kofeīna, paaugstinās arteriālais asinsspiediens, rodas ilgstošs spastisks stāvoklis pirkstu artērijas un ausu gliemenēs.

Vai kafija ir riska faktors sirds išēmiskās slimības izcelsmē? Vai kafijas išēmiskās slimības izcelsmē? Vai kafijas dzeršana pieder pie kaitīgajiem ieradumiem, kas veicina sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu? Eksperimentāli fizizoloģiskie un klīniskie novērojumi rāda, ka kafiju nevar uzskatīt par riska faktoru, kas veicina aterosklerozes izcelsmi. Vācu zinātnieki eksperimentā ar trusīšiem pierādījuši, ka kafija holesterīna līmeni asins serumā eksperimenta dzīvniekiem nepaaugstina. Trušiem, kam deva kafiju, aterosklerotiskās pārmaiņas aortā un koronārajās artērijās bija tādas pašas kā kontroles dzīvniekiem. Pēc Fremingēmas pilsētas iedzīvotāju epidemioloģisko pārbaužu datiem, pētot to, kā dažāda daudzuma kafijas lietošana ietekmē saslimšanu ar vispārējo un koronāro aterosklerozi, amerikāņu zinātnieki secinājuši, ka kafija neietekmē aterosklerozes procesa attīstību. Nav konstatēts arī, ka kafija veicinātu stenokardijas izcelsmi, bet ir gan dati par to, ka kafijas lietošana var veicināt smagu aterosklerotiskā procesa komplikāciju, piemēram, miokarda infarkta izcelsmi, tā biežu atkārtošanos un pat pēkšņu nāves iestāšanos. Turklāt, jo vairāk kafijas dienā izdzer, jo biežāk rodas miokarda infarkts. No teiktā var secināt, ka sirds išēmiskās slimības un aterosklerozes slimnieki kafiju lietot nedrīkst.

Starp citu, kā norāda vācu zinātnieki, tējas (kaut gan arī tā satur kofeīnu) lietošana neveicina miokarda infarkta rašanos. Tādēļ tēju drīkst lietot sirds išēmiskās slimības un aterosklerozes slimnieki.

Kafijas ietekmi uz miokarda infarkta izcelsmi un slimības gaitu grūti izskaidrot tikai ar kofeīna iedarbību vien, jo krūzīte kafijas un krūzīte tējas satur vienādu daudzumu (100–150 mg) kofeīna. Domājams, ka kafija vēl satur vielas ar specifisku iedarbību, kas negatīvi ietekmē sirds koronāros asinsvadus.

Kafija nav ieteicama aknu slimniekiem, kā to jau norādīja vācu zinātnieki, runājot par kafijas lietošanu pret aptaukošanos.

Starp uzturproduktiem, kas izraisa alerģiskas reakcijas, kafija ieņem vienu no pirmajām vietām. Konstatēts, ka alerģijas slimniekiem kafija bieži rada kādai slimībai raksturīgas izpausmes, izsitumus uz ādas.

Japāņu zinātniekki vēl konstatējuši, ka kafija asinīs noārda B1 vitamīna terapijas laikā, kā arī tad, ja organismā šī vitamīna nav pietiekamā daudzumā.

Kafijas ietekmes medicīniskā pārbaude uz cilvēka organismu sākta samērā nesen. Pirmie pētījumi izdarīti tikai pēdējos gados. Bet jau tagad nav nekādu šaubu par to, ka kafija, kam ir izteikta un vispusīga iedarbība uz vairākiem orgāniem un sistēmām, jālieto ar zināmu piesardzību.

Profesors P. PERLI
L. ZINGERMANS
medicīnas zinātņu kandidāts