Lai uzlabotu matu augšanu, jau senatnē izmantoja augus, kam ir ārstnieciskas īpašības. Tās atkarīgas no aktīvām vielām. Pie tām pieder alkaloīdi, glikozīdi, sveķvielas, miecvielas, gļotvielas un vēl citas vielas. Alkaloīdus sastop tikai dažos augos, tie atrodami lapās, reizēm arī tikai mizā. Alkaloīdu sastāvs nav vienāds. Dažādi alkaloīdi sastopami dažādos augos. Daži no tiem pastiprina matu augšanu. «Hinīna ūdens», «Hinas mizas ekstrakts» un «Hinīna emulsija» satur hinas koka mizas alkaloīdus.

Glikozīdi ir augu dzīvības procesu – komplicētu ķīmisku vielu produkti. To ārstnieciskā darbība nav mazāka par alkaloīdu ietekmi. Glikozīdi sastopami biežāk nekā alkaloīdi; ilgstoši vārot, tie viegli sadalās.

Ekstrakti, novārījumi un augu izvilkumi satur glikozīdus. Gandrīz visi augi satur vairāk vai mazāk tanīnu jeb miecvielas. Ieteicamas arī dažādas gļotvielas, ko izstrādā augi, sveķvielas. Augos ir arī dzīvībai svarīgie vitamīni. Sevišķi bagāti ar vitamīniem ir svaigie izvilkumi. Vārot vai ilgi uzglabājot, vitamīni šķidrumā gan sadalās. Lapu sula pa lielākajai daļai satur dažādas skābes. No tām svarīgākās ir askorbīnskābe un citronskābe.

Daži augi satur augu antibiotiķus – fitoncīdus. Tie iedarbojas uz mikrobiem pat no attāluma.

Kādi augi lietojami matu augšanas uzlabošanai?

N ā t r e s. Ņem vienu ēdamkaroti smalki sagrieztu nātru lapu, aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties kā tējai. Pēc matu mazgāšanas samērcē tos ar nātru izvilkumu un viegli ierīvē galvas ādā. Ierīvēšana jāizdara vairākus mēnešus pēc kārtas. Nātres var lietot kopā ar citiem augiem. Piemēram, ņem smalki sagrieztas nātru lapas, lauku skostas un diždadža saknes pa vienai ēdamkarotei no katra, aplej ar puslitru verdoša ūdens. Ļauj ievilkties 24 stundas. Pēc tam maisījumam pielej puslitru spirta un uzglabā tumšā vietā. Pēc trim nedēļām šķidrumu nolej, paliekas nospiež un izfiltrē. Izvilkums jāierīvē galvas ādā pārdienām. Izvilkums samazina tauku izdalīšanos, iznīcina blaugznas un nostiprina matus.

B ē r z a  s u l a s. Tās iegūst agrā pavasarī, ieurbjot koka stumbrā tuvu zemei, lai nenodarītu ļaunumu kokam. Bērza sulai pieliek tīro spirtu vienlīdzīgās daļās un divas daļas ūdens. Šāds maisījums nostiprina matus un ir labs līdzeklis pret blaugznām. Galvas āda ierīvējama pārdienām. Var izgatavot izvilkumu arī, ņemot 20 g bērza lapu uz glāzi verdoša ūdens.

D i ž d a d ž a saknes pazīstamas vēl ar nosaukumu dadžu saknes. Dadžu eļļu iegūst, uzlejot diždadža saknēm olīveļļu, mandeļeļļu vai sezama eļļu. Šis senais līdzeklis ieteicams matu augšanas uzlabošanai. Var lietot diždadža sakņu novārījumu: ņem ēdamkaroti sasmalcinātu sausu diždadža sakņu, aplej ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties ne mazāk kā 20 minūtes. Izvilkumu ierīvē galvas ādā. Lietojams arī maisījums: ņem 20 g diždadža sakņu, kliņģerīšu ziedu un 15 g apiņu. Tie jāaplej ar litru verdoša ūdens un jāvāra 10–15 minūtes uz lēnas uguns. Jānostādina, jāatdzesē un jāizfiltrē.

K a l m j u sakņu novārījums lietojams galvas mazgāšanai, kad izkrīt mati. Novārījuma pagatavošanai ņem vienu vai divas ēdamkarotes izžāvētu, sasmalcinātu kalmju sakņu un vāra 3–5 minūtes puslitrā ūdens. Lietojams arī kalmju un diždadža sakņu maisījums vienlīdzīgās daļās, pieliekot novārījumam vēl pāris saujiņu apiņu. Ar šo novārījumu mazgājot matus, tie nostiprinās, kļūst smaržīgi un kupli.

V. IVOČKINA,
ārste kosmetoloģe