Vesela, normāla āda ir cilvēka labākā rota. Ādas īpašības ievērojamā mērā ir ģenētiski nosacītas. Ir ģimenes, kuru pārstāvji paaudzi pēc paaudzes var lepoties ar gludu, skaistu ādu. Tomēr jāpatur prātā, ka ādas struktūru un funkcijas ietekmē arī virkne citu faktoru: piemēram, pēdējos gados noskaidrots, ka par skaistumu lielā mērā «atbildīgs» ir uzturs. Tas ietekmē svarīgus ādas bioloģiskos rādītājus: ķīmisko sastāvu (olbaltumvielas, tauki, sāļi, ūdens), skābuma pakāpi, apasiņotību, reģenerācijas potenciālu.

Ja uzturs ir nepietiekams, āda kļūst ļengana, izžūst, grumbojas, zaudē krāsu, kļūst iepelēka. Par nepietiekama uztura negatīvo ietekmi uz ādu liecina to sieviešu izskats, kas ar dažādām aplamām «badošanas diētām» cenšas atgūt slaido līniju.

Ādas bioloģiju negatīvi ietekmē ne tikai uztura nepietiekamība vispār, bet arī uztura atsevišķu komponentu trūkums. Ļoti liela nozīme ir tam, lai organisms saņemtu pietiekami daudz augstvērtīgu dzīvnieku valsts izcelsmes olbaltumvielu un vairākas neaizstājamas aminoskābes — triptofānu, lizīnu, arginīnu, cistīnu un cisteīnu. Kosmētiski ļoti efektīvas ir piena olbaltumvielas. Piens un piena produkti tiek izmantoti ne tikai pārtikai, bet arī kā komponenti krēmos, losjonos, kompresēs. Govs un kazas vājpiens ir teicami kosmētiskie līdzekļi. Austrumos ādas kopšanai kopš senatnes šajā nolūkā sekmīgi lieto kamieļmātes pienu.

Pārmērīgs ogļhidrātu (it īpaši cukura) patēriņš ādu ietekmē nelabvēlīgi. Āda izsausē, kļūst plānāka; acu un mutes kaktiņos parādās sīku grumbiņu tīkls. Āda sāk arī blaugznoties un kļūst jutīga pret strutainām un sēnīšu infekcijām. Jāmin, ka pārmērīgs ogļhidrātu patēriņš nerada tikai lokālus defektus ādā, bet arī traucējumus organisma vielmaiņā un imūnajā sistēmā.

Pārmērīgs grūti šķīstošo dzīvnieku tauku patēriņš kaitē gan veselībai, gan izskatam. Ļoti kaitīgi ir tauki, kas palikuši pāri pēc produkta termiskās apstrādes. Tādos taukos veidojas vairāki cilvēka organismam kaitīgi ķīmiskie savienojumi, daži no tiem pat ir kancerogēni. Pārmērīgi patērējot dzīvnieku taukus, pastiprinās ādas tauku dziedzeru darbība, āda kļūst taukaina, raupja, izskatās netīra un viegli inficējas. Arī šķidro augu valsts izcelsmes tauku – augu eļļas – pārmērīgs patēriņš nelabvēlīgi ietekmē ādas izskatu, jo šīs eļļas satur daudz nepiesātināto taukskābju.

No ādas pareizas funkcionēšanas viedokļa neaizstājami uzturā ir vairāki vitamīni, sāļi un mikroelementi.

A vitamīnu bieži dēvē par «ādas vitamīnu». Tam trūkstot, āda izsausē, kļūst raupja, pelēcīga, sāk blaugznoties. Mati zaudē spīdumu, izkrīt, kļūst trausli. Arī vairākas smagas ādas infekcijas var būt A vitamīna trūkuma rezultāts. Šo vitamīnu organisms uzņem ne tikai ar uzturu – daudzi krēmi satur vai nu vitamīnu A, vai arī tā bioloģisko priekšteci karotīnu. (Tādēļ skaistumkopšanas nolūkos ieteic tukšā dūšā iedzert glāzi svaigas burkānu sulas.)

No B grupas vitamīniem ādu un gļotādas ietekmē vitamīni B2 un B6, nikotīnskābe, biotīns, pantotēnskābe. Tiem trūkstot, āda atrofējas, izdilst, blaugznojas, novēro arī pigmentācijas traucējumus, uz ādas parādās sarkani plankumi, nepareizi strādā sviedru un tauku dziedzeri. Mutes gļotāda, lūpas, mēle mēdz būt sausa, sprēgā.

Kosmētisko līdzekļu ražošanā plaši izmanto pantotēnskābi (krēmos, sejas ūdeņos), biotīnu (tas labvēlīgi ietekmē tauku dziedzeru funkciju), vitamīnu F.

Labam izskatam nepieciešams arī vārāmais sāls – tas labvēlīgi ietekmē ādas turgoru un tauku dziedzeru funkciju. Sālim trūkstot, āda izsausē, zaudē spīdumu, viegli inficējas. Taču arī pārmērīgs sāls patēriņš uzturā var radīt līdzīgas parādības.

Uzskata, ka magnijs, regulējot zarnu darbību, uzlabo arī ādas izskatu. Sērs, ko satur daudzi pārtikas produkti un minerālūdeņi (gan galda, gan tie, ko izmanto peldēm), kosmētikā izmantots jau kopš senatnes. Tā iedarbes mehānisms vēl gan nav precīzi noskaidrots, taču zināms, ka tas aktivizē tauku dziedzeru darbību. Sērs ietilpst arī daudzu kosmētisko līdzekļu sastāvā.

Trūkstot dzelzij, āda kļūst bāla, plāna, zaudē turgoru, viegli padodas infekcijām. Lūpu kaktiņos parādās ādas plīsumi, mutes gļotādā – čūlas, nagi un mati kļūst trausli, viegli lūzt. Nelielu dzelzs trūkumu organismā var kompensēt ar pārtikas produktiem, kas bagāti ar dzelzi (olas dzeltenums, pupiņas, spināti, gaļa, it īpaši mēle). Ja dzelzs deficīts ir liels, nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

Kosmetologus sevišķi interesē cinks. Organismā tā ir ļoti maz, un tā krājumi tiek papildināti ar uzturu. Pēdējā laikā konstatēts, ka dažas ādas slimības ievērojami pazemina cinka saturu organismā, bet tā atjaunošana uzlabo slimnieka stāvokli. Interesi pelna fakts, ka daudzas veco laiku ziedes tika izgatavotas no cinka, piemēram, «cinka baltums», kas viegli uzsūcas ādā.

Protams, šajās rindās tikai īsi pieskārāmies uztura ietekmei uz ādas izskatu un funkciju. Skaidrs arī, ka nav tāda uzturlīdzekļa, kas cilvēku uzreiz spētu padarīt «skaistu». Uzturam vienmēr jābūt racionālam, sabalansētam, racions allaž jāsastāda, ņemot vērā cilvēka vecumu, profesiju, apkārtējās vides ietekmi.