Vitamīni ir bioloģiski aktīvas organiskas vielas, kas cilvēka organismā vai nu neveidojas nemaz, vai arī tiek sintezēti nepietiekamā daudzumā, tādēļ tie ir jāuzņem ar uzturu. Vitamīnu ķīmiskā uzbūve ir ļoti daudzveidīga. Arī to fizioloģiskā iedarbība organismā ir dažāda. Beidzamajos gados liela vērība tiek veltīta vitamīnu antioksidatīvajām īpašībām. Galvenokārt tie ir beta-karotīns, E un C vitamīni, kas neitralizē kaitīgus oksidēšanās procesus audos, ko rada brīvie radikāļi.

A – 1 mg dienā

Organisma augšanai un attīstībai. Normālai redzei un acu ģļotādas aizsardzībai. Gremošanas orgānu normālai darbībai. Izvadorgānu sistēmas normālai darbībai. Vielmaiņas procesos. Imūnsistēmas stiprināšanai.

Bērniem rodas augšanas traucējumi, bet pieaugušie ātri noveco. Pavājinās redze. Izveidojas acs radzenes iekaisums. Āda kļūst sausa. Ievainojumi un brūces slikti dzīst. Zūd matu spīdums, tie izkrīt un priekšlaikus nosirmo. Tiek traucēta skābes veidošanās kuņģī. Pasliktinās aknu darbība. Pasliktinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība. Samazinās organisma aizsargspējas pretoties infekcijas slimībām.

Liesa gaļa, aknas, zivis, olas dzeltenums, sviests, siers u. c.

—

Beta-karotīns 6 mg dienā

Organisma augšanai un attīstībai. Normālai redzei un acu gļotādas aizsardzībai. Ādas un gļotādas aizsardzībai. Gremošanas orgānu normālai darbībai. Izvadorgānu sistēmas normālai darbībai. Izvadorgānu sistēmas normālai darbībai. Vielmaiņas process. Imūnsistēmas stiprināšanai.

Bērniem rodas augšanas traucējumi, bet pieaugušie ātri noveco. Pavājinās redze. Izveidojas acs redzenes iekaisums. Āda kļūst sausa. Ievainojumi un brūces slikti dzīst. Zūd matu spīdums, tie izkrīt un priekšlaikus nosirmo. Tiek traucēta skābes veidošanās kuņģī. Pasliktinās aknu darbība. Pasliktinās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība. Samazinās organisma aizsargspējas pretoties infekcijas slimībām.

Aprikozes, baklažāni, burkāni, kabači, paprika, pētersīļi, salāti, sīpoli, spināti, tomāti, zaļie zirnīši u. c.

—

E 12mg dienā

Enerģijas uzkrāšanai un muskuļu darbībai. Asinsradei. Normālai centrālās nervu sistēmas darbībai. Tauku maiņai un iekšējās sekrēcijas diedzeru darbībai. Tauku maiņai un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībai, Aterosklerozes un novecošanas procesu novērošanai. Šūnu aizsardzībai no brīvo radikāļu iedarbības.

Iestājas nespēks un muskuļu vājums.
Traucēta asinsrite.
Rodas vairogdziedzera un hipofīzes darbības traucējumi. Sirds darbības traucējumi. Neauglība.

Augu eļļas, auzas, avokado, banāni, burkāni, kāposti, kviešu graudi un to dīgļi, mežrožu augļi, pilngraudu produkti, pētersīļi, rieksti, salāti, sīpolu loki, smiltsērkšķi, spināti, zaļie zirnīši u. c.

—

C 100 mg dienā

Augšanas un attīstības procesos. Vielmaiņas procesos Normālām kuņģa un zarnu funkcijām. Normālai sirds, aknu un nieru darbībai. Aterosklerozes novēršanai. Asinsradei. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru normālai darbībai. Akūto un hronisko slimību ārstēšanai. Organisma spēcināšanai, ja ir fiziska vai garīga pārslodze. Lai aizsargātu šūnas no brīvajiem radikāļiem un stiprinātu imunitāti (kopā ar beta-karotīnu un E vitamīnu).

Ātra nogurdināmība. Pazeminātas darba spējas. Bieža slimošana ar infekcijas slimībām. Sirds darbības traucējumi. Cingas (skorbuta) pazīmes – smaganu asiņošana, zobu izkrišana, asinsizplūdumi ārā un iekšējos orgānos. Mazasinība. Pazeminās kuņģa sulas izdalīšanās, zūd ēstgriba.

Āboli, apelsīni, aprikozes, avenes, baklažāni, bietes un biešu lapas, burkāni, brūklenes, citroni, dilles, dzērvenes, ērkšķogas, greipfrūti, jāņogas, kāposti (galvenokārt Briseles un ziedkāposti), kāļi, kabači, kartupeļi, kivi, kolrābji, mandarīni, mārrutki, mežrožu augī, nātres, paprika, pētersīļi, pienenes, pīlādži, pupiņas, redīsi, rutki, sīpolu loki, smiltsērkšķi, spināti, upenes, zemenes, zilenes, zirņi u. c.

Regīna Rožkalne