Lai mājās būtu gaļas izstrādājumu daudzveidība, ieteikšu pāris desu receptes, ko šodien var atļauties jaunās saimniecītes laukos.

Mazās desiņas

1 kg cūkas gaļas,
100 g liellopu vai medījuma gaļas,
2 sīpoli,
5 daiviņas ķiploka,
1 tējkarote sāls,
pipari,
1 ēdamkarote degvīna,
1 ēdamkarote kartupeļu cietes,
1,5 glāzes ūdens.

Gaļu divas reizes samaļ kopā ar sīpoliem un ķiplokiem. Masai pievieno garšvielas, kartupeļu cieti, degvīnu, ūdeni. Visu labu samīca. Uz vienu stundu noliek vēsumā. Tad sapilda 15 cm garās zarnās. Var cept taukos vai nokūpināt:

Dūmu desa

500 g liellopu gaļas,
500 g liesas cūkas gaļas,
250 g speķa,
40 g sāls,
1 ēdamkarote cukura, garšvielas,
50 g degvīna.

Gaļu sagriež nelielos gabaliņos, pārkaisa ar sāli, novieto vēsā vietā atsuloties 1 – 2 dienas. Arī speķi sagriež gabaliņos, liek iesālīties.

Pēc tam liellopu un cūkas gaļu divas reizes izmaļ, pievieno garšvielas, degvīnu. Kad masa ir vijīga, izmīcīta, tai pievieno apsolīto speķi.

Sagatavoto masu liek 12 cm biezā kārtā uz 2–3 dienām vēsā telpā, kur atstāj 2–3 dienām vēsā telpā nogatavoties. Tad to pilda blīvi 40–50 cm garās zarnās, nosien un desu pakar vēsā, vēdināmā telpā, kur atstāj 2–3 dienas.

Pēc tam desas dūmo aukstos dūmos, līdz to apvalks sāk krokoties. Dūmu desas pēc dūmošanas ir negaršīgas, tās ir vēsā telpā jānogatavina 20–30 dienas. Pa šo laiku desas iegūst raksturīgo garšu un smaržu. Desas var saglabāt 6–10 mēnešus.

Medījumu gaļas sautējums.

Sagriež gaļu kubiņos, apcep taukos. Tad kārtoju ātrvārāmajā katliņā, pārlej ar pannas novārījumu, kur gaļa cepās, un pievienoju sāli, piparus, lauru lapu, ķiplokus un nedaudz cukura. Katliņu noslēdz un sutina gaļu 20 min. (Katliņā ievietoju trīs apceptās gaļas porcijas.) Pa to laiku sagatavoju tīras, izkarsētas burciņas un metāla vāciņus.

Gatavoju gaļu pildu burciņās, tās aizvākoju, nolieku pasildīties zem segas 20 min. Sautētā gaļa var stāvēt vēsumā divus gadus (varbūt arī ilgāk).

P. S. Tā kā medījuma gaļa ir bez ādas, tā burciņas nesarec un aspiks neveidojas, tāpēc pirms gatavās sutinātās gaļas ievietošanas burciņā pieleju šķidrumam klāt želatīnu. Tad burciņā gaļa ir želejā.

Arī malto medījuma vai mājlopu gaļu samaļu kopā ar ķiplokiem. Apcepu uz pannas, pievienojot garšvielas. Tad kārtoju ātrvārāmajā katliņā, pārleju ūdeni un vāru 10 min. Pirms pildu burciņās, šai gaļai pievienoju izšķīdinātu želatīnu. Burciņas 20 min. siltu zem segas, pēc tam novietoju vēsumā. Saglabājas visu ziemu, ja neapēd.

Ja gaļas ir maz, to var ielikt burciņās kopā ar grūbu, rīsu, griķu biezputru.

Gaļu var sautēt kopā ar skābētiem kāpostiem vai zirņiem. Protams, arī ar sēnēm.

Labu ēstgribu!

A. Dižā,
saimniece

—

Konservi no svaigas gaļas

Cūkgaļu sagriež nelielos gabaliņos. Izmantoju arī gaļas atgriezumus.
Vairāk lieku liesu gaļu, speķi pievienoju apmēram trešo daļu. Sāls — pēc garšas. Šādi sagatavotu gaļu uz divām stundām novietoju vēsā vietā. Tad blīvi pildu labi sterilizētās burkās. Burkā ielieku 1 daiviņu ķiploka, 3 melnos piparus un nelielu lauru lapas gabaliņu (ja vēlas, lauru lapas var arī nepievienot).

Uzlieku sterilizētus metāla vāciņus bez pievalcēšanas. Burkas ievietoju katlā ar aukstu ūdeni un sāku sterilizāciju.

Uzlieku sterilizētus metāla vāciņus bez pievalcēšanas. Burkas ievietoju katlā ar aukstu ūdeni un sāku sterilizāciju.

0,7 un 1 litra burkas sterilizēju 3–4 st. 100oC, 0,5 l burkas – 2 stundas. Jāraugās, lai sterilizēšanas laikā burkās neiekļūtu ūdens un lai visu laiku notiktu vienmērīga vārīšanās.

Pēc sterilizācijas burkas izņemu no katla un tūlīt aizvalcēju, novietoju pagrabā uz cementa grīdas.

Tāpat gatavoju arī maltas gaļas konservus – pievienoju maltus piparus, ķiplokus samaļu kopā ar gaļu, sāli lieku pēc garšas (lauru lapas var pievienot pēc vēlēšanās).

Masu blīvi pilda burkās līdz kakliņam. Sterilizēju, kā iepriekš rakstīts.

Jākonservē tikai svaiga, nebojāta gaļa. Jāievēro vislielākā tīrība gaļas un trauku sagatavošanā.

Šādi sagatavota gaļa ir sulīga, garšīga un ilgi uzglabājama. Var lietot kā konservus, arī zupām, sautējumiem u. c.

V. Ramane
Praulienā

—

Kad cūkgaļa vairākas dienas labi atdzesēta un esmu tikusi galā ar subproduktiem, gatavoju gaļu glabāšanai.

Treknākos gabalus (vēderu) sagriežu gabaliņos, iztecinu taukus – tos vēlāk lieto cepšanai, pārpalikumus – pie mums sauktus par gremzdiņiem — lieku burkās, pārleju ar karstiem taukiem. Noder pie maizes, biezputrām un citur.

Liesākos gabalus (parasti plecu, gurnu) samaļu gaļas mašīnā, gatavoju kotletes – tāpat kā parasti, tikai bez sīpoliem, izcepu, salieku burkās, pārleju ar karstiem taukiem, aizvākoju ar metāla vāciņiem. Glabājas labi, vismaz dažus mēnešus, tikai jātur vēsumā. Kad nav laika, atliek tikai uzsildīt, un vakariņas gatavas!

Kādu daļu no sānu gabaliem sagriežu gabaliņos, katlā izsautēju, pielieku sāli un karstu saleju tīrās burkās, aizvākoju ar metāla vāciņiem. Labi noder vasarā, siena laikā, gan pie maizes, gan biezputrām, gan mērcēm.

I. Zukure,
Ķoņu pagastā