Vispirms ir vajadzīgs ātrvārāmais katls 4,5 vai 6 l tilpumā, metāla burku vāciņi un 0,5 l burkas ar rēķinu – vienā burkā apmēram 400 g gaļas. Gaļu griež gabaliņos kā gulašam vai arī sloksnēs – apm. 2×2 cm, garums – burkas augstums mīnus 1 cm, vispār – lai ar iegūtajiem gabaliņiem burku varētu maksimāli pieblīvēt. Gabaliņus apsāla un apcep uz pannas taukos uz stipras uguns, līdz no visām pusēm ir brūna garoziņa. Apceptos gabaliņus blīvi pilda burkās, pa starpām liekot lauru lapas, ķiplokus, piparus – vārdu sakot, kas nu kuram garšo pie gaļas. Nedrīkst likt sīpolus, no tiem produkts iegūst nepatīkamu garšu. Piepildītajās burciņās salej cepamos taukus no pannas, kur gaļu apcepa, pielej ūdeni kādus 2 cm zem burkas augšmalas un burkas aizvāko, vaļīgi pievalcējot vāciņus, lai tie ar roku būtu pagrozāmi, bet viegli neceltos nost.

Ātrvārāmajā katlā ieliek katla komplektā esošo paliktni un pielej 50–60o siltu ūdeni līdz paliktņa līmenim (apm. 1,5 glāzes). Uz paliktņa liek sagatavotās burkas (minētajos katlos var ievietot trīs 0,5 l burkas; 6–litrīgajā – arī divas 1 l burkas), aiztaisa katla vāku un liek uz uguns. No drošības vārsta nostrādāšanas brīža uzņem laiku, vienlaikus samazinot uguni līdz minimālai – lai drošības vārsts tikai mazdrusciņ šņāktu. Karsēšanas laiku izvēlas tādu, kāds būtu, apstrādājamo gaļu sagatavojot parastā ēdienā, bet ne mazāk par 30 min., citādi sterilitāte nav droša. Visa šā procesa rezultātā iegūst sterilu (ātrajā katlā ir 120oC) sautētu gaļu, vienlaikus sterilizējas burka un to vāciņi. Pēc karsēšanas katlu noceļ no uguns (uzmanīgi, nevalstot!) un ļauj nedaudz atdzist, kamēr iekšā izzūd tvaika spiediens. Ar ūdeni nedzesēt! Tad katlu ver vaļā, burkas saturā, kas atgādina vārīšanos.

Aprakstītā tehnoloģija ir diezgan darbietilpīga un mazražīga, taču rezultāti nevainojami. Būsim priecīgi, ja kādam šī metode noderēs.

Lazdiņu ģimene,
Ogrē