Kurināmā trūkuma un dārdzības deļ tagad zāģskaidas parasti cenšas sadedzināt lieljaudas kurtuvēs. Tomēr zāģētavās un kokapstrādes darbnīcās daudzviet redzamas satrūdējušu un pussatrūdējušu zāģskaidu kaudzes, ko varētu izmantot zemes auglības vairošanai. Šādu zāģskaidu reakcija ir gandrīz neitrāla (pH apmēram 6,8), tonna zāģskaidu satur ap 2,2 kg slāpekļa un pa 0,5 kg fosfora un kālija. Salīdzinājumā ar kūtsmēsliem tas ir ļoti maz, un šis NPK saturs mainās atkarībā no zāģskaidu veida (lapu koku vai skujkoku).

Satrūdējušas zāģskaidas augsnē var iestrādāt lielā daudzumā, pat 1 t uz 100 m2 (10 kg/m2). Vēlams to darīt rudenī. Šāds mēslojums īpaši vajadzīgs smagākām augsnēm, jo ievērojami uzlabo augsnes struktūru, aerāciju, ūdens režīmu. Tādējādi augsnē palielinās derīgo mikroorganismu un makroorganismu (tostarp slieku) skaits. Vietās, kur paaugstināta gruntsūdens dēļ jāpaceļ zemes virskārtas līmenis, vislētāk to izdarīt ar zāģskaidām. Piemājas dārziņos tās var izmatot zemsedzei (šim nolūkam der arī svaigas). Turpretī, iestrādājot svaigas zāģskaidas augsnē, dārzkopis var ciest pilnīgu neveiksmi (piemēram, dodot uz kvadrātmetru 15 kg svaigu zāģskaidu, kartupeļu ražas tikpat kā nebija). Tas tādēļ, ka trūdēšanas procesā zāģskaidās attīstās daudz dažādu mikroorganismu – baktērijas, mikrosēnes –, kas attīstoties paņem no augsnes daudz barības elementu, īpaši slāpekļa minerālmēsliem.

Lietojot svaigas zāģskaidas kā mulču (zemsedzi), jāievēro, ka tās paskābina augsni, bet daudzām kultūrām tas var kaitēt. Skābumu var neitralizēt ar koksnes pelniem, sajaucot 1 m3 zāģskaidu ar 5 kg pelnu. Svaigas zāģskaidas var izmantot dažādu kompostu gatavošanai.

Zāģskaidu un putnu mēslu komposts

Zāģskaidas attiecībā 1:1 sajauc ar putnu mēsliem. Kompostu var izmantot pēc 3–6 mēnešiem (atkarībā no gaisa temperatūras).

Zāģskaidu un minerālmēslu komposts

Uz 1 tonnu zāģskaidu ņem 13 kg karbamīda vai 22 kg amonija nitrāta (salpetra), vai 30 kg amonija sulfāta, 10 kg vienkāršā superfosfāta un 7 kg kālija hlorīda, maisījumu pamatīgi sajauc. Komposts lietojams pēc 2–4 mēnešiem. Minēto minerālsāļu vietā, protams, var ņemt citus, iepriekš aprēķinot to daudzumu.

Zāģskaidu, minerālmēslu un kūtsmēslu komposts

Tonnai zāģskaidu piemaisa minerālmēslus norādītajā daudzumā, sajauc un, kad maisījuma temperatūra sasniegusi 40o—50oC (tas var notikt apmēram pēc trim četrām nedēļām), tonnai maisījuma piejauc tikpat daudz kūtsmēslu.

Liesās, vieglās augsnēs uz 1 m2 iestrādā apmēram 10 kg, vidēji auglīgās – 8 kg, bet labi iemēslotās – 4 kg komposta. Iedarbība uz augsni un ražu būtībā neatšķiras no kūtsmēslu iedarbības: vājās augsnēs tā turpinās trīs četrus gadus, vidēji auglīgās – divus trīs, bet ļoti labās augsnēs – no viena līdz diviem gadiem.

Jānis Vasarietis

“Konzums” tirdzniecības centrs Madonā
Saules iela 4a, Madona, Madonas nov., LV-4801