Ķirbjaugu sēklas mājas apstākļos parasti iegūstam no pārtikā izmantotajiem augļiem, bet, ja tos uzturā lietojam vēl negatavus, tad sēklai jāatstāj kāds no pirmajiem augļiem. Pilnīgi nogatavojušās sēklas no ķirbjauga mīkstuma atdalās brīvi, dažkārt pat izbirst, un tad atliek tās tiki noskalot un izžāvēt. Kādreiz arī skalošana ir lieka, bet, ja sēklas no saitēm neatdalās vai arī ir vēl mīkstuma apņemtas, tad tās, vairākkārt mainot ūdeni, jānoraudzē, līdz no augļa paliekām ir atbrīvojušās. Ja sēklas iegūtas no saviem pilnīgi veseliem augļiem, tad nekāda sēklu dezinfekcija nac nepieciešama. Cita lieta, ja sēklas iegūtas no daļēji bojāta augļa – tad tās pirms izsējas noteikti dezinficējamas, tas pats attiecas arī uz nezināmas izcelsmes sēklām. Darbošanās ar kodināšanas preparātiem mājas apstākļos, turklāt nelielam sēklu daudzumam ir neērta un bez aizsarglīdzekļiem var būt arī bīstama. Šādās reizēs kodināšanai vislabāk izmantot fitoncīdus saturošus augus – tādus kā sīpoli un ķiploki. Vienus vai otrus smalki sagriež, sajauc ar sēklām un 15 minūtes tur slēgtā traukā. Var izmantot arī šo augu sulu. Tā jāatšķaida ar ūdeni: sīpolu sulu 1:5, ķiploku — 1:8. Pret sēnīšu slimībām sēklas var kodināt ar 2–3% ūdeņraža pārskābi – H2O2. Šķidrumu uzsilda līdz 38–45oC, un sēklas, viegli maisot, mērcē 5–10 minūtes.

Lai panāktu sēklu ātrāku sadīgšanu, var veikt to knitināšanu. Sēklas iepriekš izmērccē un ievieto ar verdošu ūdeni salietās zāģu skaidās. Šim nolūkam var izmantot ar zāģu skaidām piepildītus podiņus, kuros sēklas saliek ar tievgaļiem uz leju un pārklāj ar skaidu kārtiņu. Podiņus laista ar siltu ūdeni un novieto mājas vissiltākajā vietā. Atšķirībā no tradicionālās knitināšanas šim paņēmienam ir tā, ka sēklas tur skaidās ilgāk, nevis tikai 40–60 stundas, kā tas nepieciešamas gurķu sēklām. Kad dīgsti kļūst redzami, tos izstāda podiņos. Pirms tam dīgstošās sēklas labāk neaizskart, jo ziņkārības radīta neuzmanība var traumēt dīgstusl Tie šajā laikā ir vārgāki un viegli ievaijojami. Sevišķi uzmanīgi jārīkojas, ja sēklas ir tikai dažas un tās labāk neaizskart, jo ziņkārības radīta neuzmanība var traumēt dīgstus. Tie šajā laikā ir vārgāki un viegli ievainojami. Sevišķi uzmanīgi jārīkojas, ja sēklas ir tikai dažas un tās pašas gribam saglabāt nebojātas.

Iespējams, ka arī citu ķirbjaugu izturību var palielināt tā, kā to praktizē ar gurķiem: sēklas izdiedzē un 2 – 3 dienas novieto telpā -2 – -3oC temperatūru. Gurķiem tas veicina sievišķo ziedu attīstību. Kā uz šādu apstrādi reaģē citi ķirbjaugi, nav pārbaudīts. Ģimenes dārziņa platība ir par mazu, lai iegūtu pārliecinošus rezultātus.

Gurķiem fotosintēzi un līdz ar to arī sievišķo ziedu veidošanos un ražu uzlabo sēklu glabāšana mainīgā temperatūrā. Pirmās 12 stundas 40oC un nākamās 10 – 15oC. Tā 10 – 12 dienas pēc kārtas. Tas palielinot arī gurķu izturību pret slimībām. Atkal jājautā – bet kā pārējie ķirbjaugi? Jāmēģina.

Izdiedzētās sēklas, ja laika apstākļi atļauj, var sēt tieš uz lauka. Ja sēklu pietiek, tad ieteicams katrā iepriekš sagatavotā vietā iesēt trīs sēklas. Sabiedrībā augot, stādiņi ir možāki. Vai tā ir sacensība vai drauga plecs, tas zināms tikai pašiem augiem. Mūsu uzdevums ir no trim izraudzīties dzīvāko, labāko augu. Tā ir sava veida izlase, bet to, saprotams, varam atļauties, ja sēklu daudz. Ja sēklu maz un tās pašas ar grūtībām iegūtas, tīša 2/3 augu iznīcināšana ir pārāk liela greznība. Var liekos augus pārstādīt citur, bet tomēr tie cieš un nav tik dzīvīgi kā savā vietā ieaugušie.

Jāņem vērā arī tas, ka pie mums laika apstākļi, sevišķi pavasarī, ir mainīgi un agri sācies siltuma periods nebūt nenozīmē, ka tas būs arī ilgstošs. Sēkla, kurā jau sācies dīgšanas process, ķirbjaugiem ir sevišķi jutīga pret temperatūras pazemināšanos. Tā vienkārši pārvēršas baltā putrveidīgā masā un saplūst. Kādreiz ir nācies pārsēt pat veselu hektāru gurķu, cukini vai citu no siltām zemēm nākušo ķirbjaugu. Siltzemju augu sēklu dīgšanai nepieciešama vismaz 14 – 16oC, bet dažām šķirnēm vēl augstāka temperatūra. Sējumi jūnija beigās, jūlija sākumā vēlākai ražai uz lauka pagaidām ir izdevušies. Bet, ja agro rudens salnu dēļ raža nav veiksmīga, nekas, vismaz nezāļu audzelību liellapainie cukini augi ierobežo.

*** turpinājums sekos