Augsnei ir jābūt irdenai un pietiekami auglīgai. Ķirbjaugs nemīl ne sablīvētu māla augsni, ne kailas smiltis. Laba ir drupena mālsmilts augsne un trūdu bagātas smilts augsne, bet trūdošu vielu nedrīkst būt arī par daudz, tāpēc kūdraina augsne ir bagātināma ar mālu un minerālaugsni. Ķirbjaugiem, tāpat kā sakņu dārzeņiem, patīk dziļi iestrādāta augsne ar auglīgo slāni divu lāpstu dziļumā. Ja tādas nav, tad, ķirbjaugus ieslēdzot augu apritē, varam augsnes auglīgo slāni pakāpeniski padziļināt. Ķirbji ir spējīgi izmantot arī mazāk sadalījušās organiskās pakāpeniski padziļināt. Ķirbji ir spējīgi izmantot arī mazāk sadalījušās organiskās vielas. Tas gan neattiecas uz svaigiem kūtsmēsliem, tos nemīl arī ķirbji. Vietās, kur augsnes auglīgais slānis ir plāns, to stādīšanas vietā norok, apakškārtu vismaz lāpstas dziļumā izrok un izved, bedri pieber ar pussadalījušos kompostu, pievienojot, ja iespējams, neitralizētu un mēslotu kūdru, pussadalījušos kompostu, pievienojot, ja iespējams, neiztralizētu un mēslotu kūdru, pussadalījušos kūtsmēslus, pa starpām iekaisot superfosfātu. Ja ir, var bedrē ievietot arī mīkstās nezāles – virzu, balandas u. c. Sakņu nezāles – vārpata, gārsa un tamlīdzīgas, šim nolūkam neder. Norakto augsnes virskārtu pēc tam uzber virs pildījuma. Cukini un citi krūmu ķirbji šādā dobē aug lieliski. Ja augsne jau agrāk ir dziļi iestrādāta, tad organisko mēslojumu, šoreiz gan labāk mineralizējušos, var iestrādāt stādīšanas vietās, bet var iztikt arī ar sauju pilnmēslojuma, ko ierušina augu augšanas vietā apmēram 40 – 50 cm diametrā. Stīgojošie ķirbji ļoti labprāt aug uz pakalniņiem. Jau kopš vecmāmiņu laikiem tos audzējam uz komposta kaudzēm. Pašam kompostam jau nu gan tas par labu nenāk, jo ķirbis patērē daudz barības vielu un komposts neiznāk tik augstvērtīgs. Precīzie vācieši iesaka ķirbjus stādīt blakus komposta kaudzei, lai augs ar dzinumiem un lapām komposta kaudzi gan noēno, sekmējot tur mineralizāciju, bet pats to neizmanto, tomēr maz ticams, ka ķirbja saknes būs tik slinkas, ka nepakāpsies barības vielu meklējumos blakus esošajā kaudzē.

Kompostu labāk gatavot ēnainākā dārza vietā, bet ķirbji jāaudzē saulainākā, tāpēc arī pavasaros nākas nodarboties ar kaudzes pārvešanu. Uz šādas pārvietotas, irdeni nokrautas kaudzes ķirbji aug ļoti labi pat ilgstošā sausumā, kas daudziem augiem var būt pat kritisks. Nākamajā gadā kaudzi izlīdzina uz blakus esošajām dārzeņu dobēm.

Ķirbju audzēšanai nav jāgatavo smalks, sijāts, vairākkārt pārrakts komposts. Nokraujiet irdenā kaudzītē pirmās pavasara nezāles un pēc laika uzkāpiet uz tām: kaudzīte būs silta, un tas ir tieši tas, pēc kā ilgojas ķirbju stādiņš. Šādai kaudzītei uzber pussadalījušos kompostu un augsni no kādas vecākas komposta kaudzes vai dobes. Ķirbītis, šādā vietā iestādīts, saka paldies un aug, riņķī griezdamies.

Cukini un ātraudzīgos krūmu ķirbjus, kuru augļus izmanto agrās attīstības stadijās, var audzēt arī pēc sīpolpuķu norakšanas. Tas izdodas labi, ja rudens ir silts un nav salnu, bet to iepriekš nevar paredzēt.

Ja audzējam ķirbjaugus uz lauka, tad jārūpējas par organisko mēslojumu visa lauka platībā un jāstrādā ne vairs ar lāpstu, bet tehniku. Labākais priekšaugs – rušināmās un citi dārzeņi, izņemot ķirbjaugus (gurķus, kabačus, ķirbjus, patisonus). Rudenī augsni uzar un iestrādā arī kūtsmēslus. Mēslu daudzums 15 – 20 kg uz 1m2, tas ir 15 – 20 t uz hektāra. Minerālmēsli: superfosfāts 3–4 c/ha (30–40 g/m2 un kālija sāls atkarībā no augsnes un mēslojuma satura 1,5 – 5 c/ha (15–50 g/m2), bet slāpekļa mēslojumu iestrādā pavasarī – amonija nitrāta vajag 1–1,5 c/ha.

Ja minerālmēslojums nav dots rudenī, tad iestrādājams pavasarī. Superfosfāta un kālija sāls vietā varam lietot arī kādu no pilnmēslojumiem, jo tad atkrīt vairākkārtīga mēslojuma izsēja vai jaukšana.

Agrāk ieteicām izmantot atsevišķus mēslošanas līdzekļus, jo baidījāmies par kombinētā mēslojuma kvalitāti, bet šodienas rūpniecība apgādā mūs ar tiešām augstvērtīgu mēslojumu, uz ko var paļauties.

Labs indikators mēslojuma partijas pārbaudei ir salāti.

Arī uz liela lauka iespējama augiem paredzēto vietu mēslošana. Amerikāņi iesaka ķirbjauga audzēšanu uz iepriekš sagatavotiem pauguriem. Pauguros augsne ātrāk iesilst un ir siltāka nekā uz līdzena lauka. Tas ir svarīgi, ja augsne blīvāka un iespējams pārmērīgs mitrums, turpretim vieglākā augsnē sausā laikā pauguros mitruma var būt arī par maz, tāpēc, izvēloties ķirbjaugu audzēšanas vietu un veidu, jāapsver viss apstākļu komplekss.