Pašu par sevi saprotamu mēs uzskatām visu, kas mums dara labu. Tas attiecas arī uz svaigu gaisu. Vairāk uzmanības veltām apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem, piemēram, aukstumam, stipram vējam, pārliekam mitrumam. Taču šoreiz īpašu uzmanību pievērsīsim svaigam gaisam.

Jēdzienam “svaigs gaiss” ir pilnīgi konkrēts saturs. Svaiguma rādītāji ir gaisa fizioloģiski aktīvās daļiņas – aerojoni, brīvie radikāli un tādi mikropiejaukumi kā ozons un fitoncīdi. Pateicoties tiem, svaigam gaisam ir specifiska stimulējoša ietekme.

Nevajadzētu jaukt jēdzienus “svaigs” un “tīrs” gaiss. Gaiss var būt pilnīgi tīrs (piemēram, mākslīgi sagatavots un zem spiediena iepildīts balonā), bet ne svaigs. Vienlaikus gaisā esošs neliels daudzums sārņvielu vēl nerada nelabvēlīgu ietekmi uz organismu. Taču gaiss, kas nav svarīgs, vienmēr ir nelabvēlīgs organismam. Ja gaisā nav šo svaiguma daļiņu (kuras minējām iepriekš), tas nerosina elpošanas centrus, cilvēkam grūti šo gaisu izmantot. Cilvēki, kuri atrodas nevēdinātā telpā, sūdzas: “Trūkst skābekļa.” Īstenībā skābekļa var nebūt mazāk kā parastajā gaisā, vienkārši tajā nav šo svaiguma devēju.

Gaisa svaigumu noteic ballēs. 10 balles ir tīra dabiska gaisa svaigums. Tātad tajā ne tikai nav indīgu vielu, bet tas ir spirdzinošs. Kā šis gaisa spirgtums izpaužas? Pastiprinās sirds funkcionālās spējas, palēninās pulss, tiek novērsti organisma funkcionālie traucējumi. Pierādīts, ka svaigs gaiss arī citādi stimulē organismu, piemēram, palielinot hemoglobīna un eritrocītu daudzumu asinīs, padziļinot elpošanu un tādējādi uzlabojot plaušu ventilāciju. Bez tam svaigs gaiss palīdz normalizēt asinsspiedienu, palielinās organisma imūnbioloģiskais potenciāls, cilvēka fiziskās un garīgās darbaspējas, izturība pret aukstumu, indīgām vielām, mikroorganismiem, infekcijas slimībām. Turklāt vēl svaiga gaisa apstākļos labāk aug mati, aktivizējas dzimumdziedzeru sekrēcija.

Bet kā uz cilvēku iedarbojas nesvaigs gaiss? Smaguma sajūta galvā, galvassāpes, nogurums, fizisko un garīgo darbaspēju pavājināšanās, koncentrēšanās spēju zudums. Zināms, kaz ziemā, kad automašīnām logi aizvērti un darbojas tikai tā dēvētā piespiedu ventilācija, pēc divām stundām 56 procenti automašīnu vadītāju sāk sajust galvassāpes. Turpretim vasarā, kad gaiss brīvi ieplūst pa logiem, šīs parādības netiek novērotas. Mēs visi zinām, cik labvēlīgas ir tā dēvētās gaisa vannas kūrvietās pie jūras vai skuju mežu un pļavu apvidos. Ar svaigu gaisu, kurā ir liela ozona koncentrācija, ārstē astmu, garo klepu, tuberkulozi sākuma stadijā. Ozonētu gaisu izmanto gripas profilaksei un ārstēšanai, arī elpošanas orgānu slimību un pat infekcijas slimības ārstēšanai. Īpaši svaigs gaiss ir noderīgs tiem, kuri strādā vienveidīgu, monotonu darbu, kas turklāt prasa lielu uzmanības koncentrāciju. Ozonējot gaisu šādā telpā, darba ražīgums var pieaugt par vairākiem desmitiem procentu.

Tātad, svaigs gaiss ir tas pats, kas dzīvība. Biežāk atveriet logus, vairāk pastaigājieties brīvā dabā un dziļi elpojiet!

Šajā sakarā vēl īsumā jāpastāsta par elpošanu caur degunu. Tai ir priekšrocības salīdzinājumā ar elpošanu caur muti. Ieelpotais gaiss, ejot caur deguna dobumu, sasilst, samitrinās un arī nedaudz atbrīvojas no putekļu piedevām. Gļotāda padara nekaitīgas, pat iznīcina slimības izraisītājas baktērijas ar tajā producēto vielu — lizocīma un mucīna — palīdzību. Eksperimentos pierādīts, ka liels daudzums ieelpoto putekļu (līdz 60 procentiem) un baktēriju degunā tiek aizturētas un neitralizētas.

Elpojot caur muti, visi kaitīgie piejaukumi nokļūst tieši rīklē, trahejā un bronhos, kur tie var izraisīt slimības procesus. Bet tas vēl nav viss. Elpojot caur degunu, izveidojas negatīvs spiediens zemākajos elpošanas ceļos un tādējādi gaiss intensīvāk tiek iesūkts plaušās. Tas savukārt veicina plaušu ventilāciju un par 25 procentiem palielina organisma apgādi ar skābekli salīdzinājumā ar elpošanu caur muti.

Ja elpošana caur degunu traucēta, tas nelabvēlīgi ietekmē daudzu orgānu un organisma sistēmu, galvenokārt plaušu darbību. Ja skābekļa piesātinājums plaušās samazinās, arī hormona prostociklīna izstrāde tiek traucēta. Šis hormons, nokļūdams asinsritē, samazina asins šūnu koagulāciju, šķīdina asins recekļus, paplašina asinsvadus.