Turpinās parastie rudens darbi, bet tie sagādā zemniekam prieku, jo nāk taču raža — visu iepriekšējo pūļu atalgojums. Ražu saņemot un par nākamo ražu domājot, jāuzmanās, lai nezināšanas, paviršības vai nevaļas dēļ nepieļaujam kļūdu, kas vēlāk “atkodīsies”. Laikam ne velti vecajos kalendāros stāv rakstītas šādas rindas: “..aršana jāturpina; (jāturpina, tātad nevis nu tikai oktobrī jāsāk vai, labākā gadījumā — jāforsē).
Jāgādā, lai ūdens notek no ziemāju sējumiem (vienalga, vai pa pazemi vai pa virspusi, galvenais — lai notek, lai neuzsalst). Pļavas jātīra. Nākamā gada papuvē jālauž un jāsalasa akmeņi (ievērosim — smago akmeni ieteic novelt oktobrī, nevis maijā, kad tīrums apsēts un zālājs sazēlis). Ceļi jātaisa. Koki jāapkopj. Vārīgie koki jāapsedz un jānosien. Sakņu dārzs jāmēslo un jāapar. Ziemas glabāšanai paredzētie sakņaugi jāatstāj, cik ilgi vien iespējams, laukā, tomēr tā, ka tie nedabū salt.
Galviņu kāposti ziemas uzglabāšanai svaigā veidā jāizlasa ar viscietākām un labākām galviņām, jāizņem no zemes ar visām saknēm un, pāros sasietas, jāpiekar ar saknēm uz augšu pie pagraba sienām vai griestiem. Ja pagrabā būs laba ventilācija, tad tie uzglabāsies ļoti labi. Augļi, saknes novācami dilstošā mēness fāzē. Augļu dārzā ziemas ābolus der atstāt kokos, cik ilgi vien iespējams, t.i., kamēr sāk salt. Ja gadās, ka augļus kokā ķer salna, tad tos nedrīkst tūliņ noņemt, bet jāļauj tiem turpat kokā atlaisties.
Ziemas āboli, kokā būdami, panes pat līdz —5 oC, bet noņemti, tādu aukstumu vairs neiztur. Katrā ziņā augļu dārzā zeme rudenī dziļi jāuzirdina, mēslojot ar fosfora un kālija mēsliem. Tos abus der ierakt dziļāk, apmēram lāpstas dziļumā…”
Rudens ir rudens, ne velti tam tajos pašos vecajos kalendāros dots nosaukums: lietus mēnesis, kāds tas būs tieši šogad — grūti pasacīt, jāskatās no laika paredzēšanas pazīmēm: ja dzērves rudenī lido prom augstu, nesteigdamās un “sarunādamās” — būs jauks rudens; ja dzērves laižas zemu — būs auksts, agrs rudens un agra ziema. To pašu paredz mežazosu un pīļu aizlaišanās, bet, ja strazdi un zosis nesteidzas prom, — būs ilgs un sauss rudens. Ja gulbji iet prom vakarā — būs agrs rudens, ja rīta pusē — būs vēls rudens. Ja 17. septembrī skaidrs laiks — viss rudens būs silts; ja septembris ir silts, būs vēla ziema un maz sniega; kāds septembris — tāds marts.
Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem — būs silti ziemsvētki. Ja ap Miķeļiem līst — būs mīksta, silta ziema. Ja Miķelī vēl ozolos ir zīles — būs dziļi ziemsvētki, ja oktobrī vēl daudz lapseņu — būs gara ziema. Kāds vējš iepūš gada ceturkšņa pirmajā dienā — tāds galvenokārt pūtīs visu ceturksni, bet jo īpaši šī ceturkšņa pirmajā mēnesī. Vējš nosaka pārējos laika apstākļus.
Jo ziemeļrietumu vējš nes vētrainu, dzestru laiku;
austumu vējš nes aukstu, sausu laiku;
dienvidaustrumu un dienvidu vējš nes siltu, sausu laiku;
dienvidrietumu vējš nes siltu, slapju laiku;
rietumu vējš nes pavisam slapju laiku.
J. JIRGENSONS
Aizelksne - Dziedinoši zinātniska stila raksti 