Uz pieņemšanu pie ārsta atnāca satraukts jaunietis. Negaidot viņš uzzinājis, ka ir nopietni slims. Profilaktiskās medicīnas apskates laikā viņam atrada paaugstinātu arteriālo spiedienu.

Nav viegli, protams, septiņpadsmit gados uzzināt, ka ārsti atrod tev nopietnu saslimšanu, ka jāizmaina darba un atpūtas režīms, ka ilgi un rūpīgi jāārstējas.

Kāds tad ir slimības cēlonis?

Vispirms īsi par to, kas ir arteriālais spiediens un kāpēc to mērī.

Zināms, ka artērija pulsē katrā sirds savilkšanās reizē, kad tiek tajā iespiesta kārtējā asiņu deva. Šīs asinis, virzoties pa asinsvadiem, spiež uz to sienām, uz muskuļu šķiedrām, kuras spēj sarauties un atslābt.

Tādējādi divi spēki – sirds savilkšanās un artērijas sieniņas pretošanās nosaka arteriālo spiedienu. Šī spiediena izmērīšana dod iespēju ārstam spriest par daudzu orgānu, tieši par sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli un darbību.

Arteriālo spiedienu raksturo divi skaitļi: tā augšējais skaitlis – maksimālais spiediens, kas sajūtams sirds savilkšanās (sistoles) momentā un tāpēc to vēl sauc arī par sistolisko spiedienu. Zemākais skaitlis – minimālais jeb diastoliskais spiediens, kuru novēro sirds atslābuma (distoles) momentā.

Veselam cilvēkam arteriālais spiediens dienā var būt ļoti mainīgs. Tas atkarīgs no darba rakstura, fizioloģiskā saspringuma, apstākļiem, kādos cilvēks strādā, uztraukumiem, pārdzīvojumiem. Tomēr šāds spiediena paaugstinājums vai pazeminājums ir īslaicīgs un parasti ļoti maz novirzās no normas.

Krāsa un ilgstoša spiediena paaugstināšanās – hipertonija ir jau saslimšanas pazīme. Tā var būt iekaisuma procesa sekas nierēs (akūta un hroniska nefrīta, pielonefrīta), nierakmeņu slimības, iedzimto sirdskaišu sekas.

Arteriālais spiediens nereti paaugstinās dažādu izmaiņu un endokrīnās sistēmas saslimšanu – Bazedova slimības, virsnieru vai hipofīzes audzēja gadījumos, sievietēm klimaktērija periodā.

Reizēm stabila hipertonija ir iedzimtas nieru artērijas sašaurinājuma sekas. Tādā gadījumā jāārstējas ķirurģiski. Asinsrite nierē atjaunojas, un spiediens normalizējas.

Veselam cilvēkam arteriālais spiediens dienā var būt ļoti mainīgs. Tas atkarīgs no darba rakstura, fizioloģiskā saspringuma, apstākļiem, kādos cilvēks strādā, uztraukumiem, pārdzīvojumiem. Tomēr šāds spiediena paaugstinājums vai pazeminājums ir īslaicīgs un parasti ļoti maz novirzās no normas.

Krasa un ilgstoša spiediena paaugstināšanās – hipertonija ir jau saslimšanas pazīme. Tā var būt iekaisuma procesa sekas nierēs (akūta un hroniska nefrīta, pielonefrīta), nierakmeņu slimības, iedzimto sirdskaišu sekas.

Arteriālais spiediens nereti paaugstinās dažādu izmaiņu un endokrīnās sistēmas saslimšanu – Bazedova slimības, virsnieru vai hipofīzes audzēja gadījumos, sievietēm klimaktērija periodā.

Reizēm stabila hipertonija ir iedzimtas nieru artērijas sašaurinājuma sekas. Tādā gadījumā jāārstējas ķirurģiski. Asinsrite nierē atjaunojas, un spiediens normalizējas.

Visbiežāk tomēr hipertoniju novēro hipertoniskās slimības gadījumā, kad arteriālā spiediena paaugstināšanās arī ir saslimšanas pamatpazīme.

Vēl nesen domāja, ka šī saslimšana pieder «cilvēka dzīves rudens» periodam, tas ir, tā parādās cilvēka dzīves otrajā pusē, pēc 40–50 gadiem. Uzskatīja, ka slimību izraisa ilgstoši vielmaiņas traucējumi, ateroskleroze, pārmērīgi uztraukumi un pārdzīvojumi.

Tomēr daudzie novērojumi un pētījumi ir parādījuši, ka pieaugušajiem hipertoniskās slimības rašanās un attīstības pamats ir traucējumi centrālās nervu sistēmas darbībā.

Tas ir pieaugušajiem. Hipertoniskās slimības attīstībā jauniešiem nereti izšķiroša nozīme ir pārmantojamībai. Ārsti novēro «ģimenes» hipertonisko slimību, kad ar to slimo daudzi vienas ģimenes locekļi. Turklāt pēc četrdesmit gadiem biežāk slimo sievietes, bet jaunībā – jaunieši. Jaunietēm šo slimību sastop ļoti reti.

Jauniešu vecumā pilnveidojas daudzi dzīvei svarīgie orgāni un sistēmas. Visi fizioloģiskie procesi organismā noris intensīvāk, spraigāk. Jauniešu centrālā nervu un endokrīnā sistēma atrodas tā sauktajā nestabilā līdzsvara stāvoklī, tas ir, viegli reaģē uz jebkuru ārējo kairinājumu. Tas reizēm var izraisīt nopietnas slimīgas izmaiņas organismā, hipertoniju.

Saslimšana parasti sākas pakāpeniski, pamazām. Sākumā var parādīties galvas sāpes, galvas reiboņi (it īpaši noliecoties, ātri izmainot ķermeņa stāvokli). Jaunieši šīm parādībām nepiegriež vērību, neuzskata sevi par slimiem un pie ārsta neiet. Visbiežāk paaugstinātu arteriālo spiedienu ārsti atklāj profilaktisko medicīnas apskašu laikā, nereti pilnīgi negaidīti saslimušajam. Reizēm pati apskate ir iemesls uztraukumam un arteriālā spiediena paaugstinājumam. Pāriet apskate, un spiediens normalizējas. Izliekas, ka it kā viss būtu kārtībā. Tomēr tāda reakcija liecina par organisma tieksmi uz hipertoniskās slimības attīstību.

Saslimšanas sākuma stadijā atrodams paaugstināts tikai maksimālais (sistoliskais) spiediens. Vēlāk sāk pieaugt arī minimālais (diastoliskais) spiediens. Ja tam nepiegriež vērību, slimība progresē.

Ārsti, nosakot diagnozi «hipertoniskā slimība», obligāti jaunieti dispanserizē un novēro. Dispanserizācijā ietilpst profilaktisko un ārstniecisko pasākumu komplekss. Pie tiem vispirms pieder pareiza darba organizācija, fizioterapeitiskā un medikamentozā ārstēšanās.

Kas saprotams ar «pareizu darba organizāciju»?

Ārsts iesaka jaunietim izvēlēties tādu profesiju, kas viņa veselību neietekmētu nelabvēlīgi. Cilvēkam, kam paaugstināts arteriālais spiediens, nav vēlams strādāt darbu, kas saistīts ar lielu fizisko un psihisko sasprindzinājumu, troksni cehā, gaisa paaugstinātas temperatūras apstākļos. Sevišķi kaitīga tādiem slimniekiem (neatkarīgi no vecuma) vibrācija, kontakts ar toksiskām vielām, darbs vakara un nakts maiņās. Nav ieteicama profesija, kas prasa nenormālu darba dienu, kā arī darbs kesonos, lielos augstumos, pie konveijera, šahtās, karstajos cehos.