Biškopība ir ļoti bagāta savas produkcijas daudzveidībā. Kā viens no senākajiem produktiem jāmin medus. Kopš senseniem laikiem tas izmantots cilvēka uzturā un tautas medicīnā.
Īsts bišu medus . . . Aizmirsts. No uztura pamatprodukta kļuvis par kārumnieku našķi. Nu atkal mūsu sintētiskajā laikmetā atdzimis un atrasts no jauna.
Medus vērtība ir raksturojama ar tajā atrodošos cukuru — glikozes un fruktozes — ērto izmantojamību organismā un ar ārstnieciskajām īpašībām. “Bišķopja rokasgrāmatā” (Sast. O. Malcenieks, R.: “Avots”, 1985.) par medu uzzinām sekojošo:
“Par dabisko medu sauc saldu, aromātisku vielu, ko bites ražo no augu nektāra vai saldā šķidruma, kas atrodams uz augu lapām. Bites to pārstrādā medus guziņā, ielej šūnās, nogatavina un aizvāko.
Produktu, ko iegūst, bitēm pārstrādājot cukursīrupu, augļu un ogu sulas vai citas cukuriem bagātas vielas, par dabisko medu neuzskata, jo tanī nav visas dabiskajā medū sastopamās vielas.”
Atkarībā no tā, kādas izejvielas bites izmantojušas medus iegūšanai, pazīstam lapu un ziedu medu. Ziedu medus ir pārstrādāts nektārs. Ja izmantots tikai vienas augu sugas nektārs, medus ir monoflors, ja dažādu augu — poliflors. Mūsu republikā galvenokārt sastopams poliflorais medus. No monoflorajiem medus veidiem plašāk pazīstams ir viršu un āboliņa medus. Dažkārt mūsu apstākļos iespējams ievākt arī liepu medu, kārklu un rapša medu. Lapu medu bites ražo no saldā (tātad cukuru saturošā) šķīduma, ko atrod uz augu lapām. Tas var būt radies no paša auga izdalījumiem, bet biežāk gan ir dažādu insektu, piemēram, laputu vielmaiņas galaprodukts. Šo medu sauc arī par izsvīduma medu. Lapu medu bieži ievāc no liepu, ozolu un kļavu lapām.
Stropā medus atrodams šūnās, šūnu kanniņās. Atkarībā no tā, kā tas bitēm atņemts un sagatavots tālākai izmantošanai, pastāv sava veida klasifikācija. Neapstrādātu, no šūnām neatdalītu, kā no stropa izņemtu medu sauc par šūnu medu. Tāpat šūnās, bet speciāli šim nolūkam sagatavotās, neliela izmēra apkārītēs atrodas sekciju medus. Visplašāk izplatīts ir izsviestais medus. Šī medus ieguves paņēmiena pirmatklājējs esot kāds zēns. Tēvs iedevis dēlam kāri aiznest no dravas uz māju. Pa ceļam puisis gājis svilpodams un kāri ap sevi griezdams. Centrbēdzes spēka iedarbībā siltais medus (stropā t0 pārsniedz 300C) šūnas pametis, pirms zēns sasniedzis mājas.
